Pārsūdzībā norādīts uz Eiropas Savienības Padomes Ietvarlēmumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu ieviešanas nacionālajā likumdošanā vēsturisko interpretāciju, kā arī par apstākļiem, ka par 1949.gada represiju īstenošanu Republikas parlamenta un tiesas nolēmumi ir atzīti par noziegumiem, bet Staļiniskās Latvijas civiliedzīvotāju slepkavības, deportēšanas un citas represijas savukārt pilnībā atbilst Krimināllikuma 74.1 pantā norādītajiem noziegumiem pret cilvēci.
Pēc Kaprāna domām, šī Krimināllikuma panta nepiemērošana praksē gadījumos, kas skar viena nozieguma pret cilvēci attaisnošanu, neatbilst likumdevēja starptautiskajai reputācijai. Turklāt tas varot izraisīt arī neprognozējamas sociālās sekas, piemēram, tikšot attaisnoti citi noziegumi.
Tāpat viņš prokuratūrai norādījis, ka, vērtējot nozieguma subjektīvo pusi, ir jāņem vērā Rubika personība, līdzšinējie smagie noziegumi, mēģinot ar bruņotu spēku gāzt likumīgo Latvijas valsts varu, izteikumu publiskuma pakāpi, aizskāruma pakāpi un izteikumu iespējamo ietekmi uz dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Jau ziņots, ka DP 3.janvārī nolēma izbeigt kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem par 1949.gada represijām.
Kriminālprocess iepriekš pēc Kaprāna iesnieguma tika sākts pēc Krimināllikuma panta par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu.
Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Kaprāns lūdza vērtēt Rubika izteikumus, ka 1949.gada represijas nevar vērtēt viennozīmīgi un ka daudzi tikuši represēti "pēc nopelniem", jo sadarbojušies ar fašistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
