Valsts policijas Ogres iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne skaidro, ka policija jāsauc gadījumā, ja mirušais pēdējā laikā nav apmeklējis ģimenes ārstu un ārsts atsakās izsniegt apliecību par nāves iestāšanos. Tādēļ policija norīko tiesu medicīnas ekspertīzi jeb sekciju, lai konstatētu nāves iemeslu.
Ministru kabineta noteikumu Nr.215 "Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai" 17. punktā teikts, ka stacionārā ārstniecības iestāde uzaicina tiesu medicīnas ekspertu, ja patologs, veicot patologanatomisko izmeklēšanu, konstatē vardarbīgas nāves pazīmes. Stacionārās ārstniecības iestādes vadītājs savukārt par to informē Valsts policiju.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir jāsauc tikai tajā gadījumā, ja nav pārliecības, ka cilvēks patiešām ir miris, norāda SIA "Ogres rajona slimnīca" galvenais ārsts Jānis Trops.
"Ja, piemēram, piederīgie pēc vairāku dienu prombūtnes atbrauc mājās un atrod, ka ķermenis ir auksts un sastindzis, tad jāaicina ģimenes ārsts, kas apliecina nāves iestāšanās faktu un izsniedz medicīnisko apliecību par nāves cēloni.
Šādos gadījumos var rasties problēmas, jo sestdienās, svētdienās un svētku dienās ģimenes ārsts bieži ir nesasniedzami. Protams, apbedīšanas firmas mirušā ķermeni aizvedīs uz morgu arī bez miršanas apliecības, bet pirmdien vai tuvākajā pēcsvētku dienā dokumenti ir obligāti jānokārto," skaidro Trops.
Ja mirušais atvests uz morgu, kas atrodas blakus Ogres rajona slimnīcai, un patologanatoms no līķa ārējās apskates un pieejamiem dokumentiem vien nevar pateikt nāves cēloni, tad ir jāveic autopsija jeb līķa sekcija.
Medicīnas apliecību par nāves cēloni šādos gadījumos izsniedz patologanatoms.
Patologanatomiskie pakalpojumi SIA "Ogres rajona slimnīcā" ir par maksu. Pacientiem, kuri miruši slimnīcā, autopsiju apmaksā ārstniecības iestāde, savukārt par sekciju mirušajam, kurš nebija reģistrēts pie ģimenes ārsta vai kura nāves cēlonis nav zināms, jāmaksā 49 lati.
Ja pacients nomiris slimnīcā, lēmums par sekcijas veikšanu jāpieņem tuviniekiem. Ja gadījums nav skaidrs, lēmumu par autopsijas nepieciešamību pieņem ārstējošais ārsts.
Līķa uzglabāšana morgā pie Ogres rajona slimnīcas diennakti vai nepilnu diennakti maksā 6,05 latus (8,61 eiro). Ja morgā nogādāts līķis, kura dati nav zināmi, tad samaksu no piederīgajiem prasa no tās dienas, kad ķermeni atpazīst.
Anna Kauliņa, ģimenes ārste Lielvārdē, norāda, ka viņa apliecību par nāves iestāšanos izraksta tikai tad, ja ir zināmi visi apstākļi, kādos pacients miris.
Tiesa, grūtības varētu rasties, ja cilvēks nomirst sestdien vai svētdien, kad ģimenes ārstam ir brīvdiena, bet arī tad Kauliņa atsaucoties tuvinieku aicinājumam un dodoties mājas vizītē veikt savu darbu.
Ramona Zēna, Latvijas apbedītāju asociācijas priekšsēdētāja vietniece, atzīst, ka gadījumos, kad pacients mirst nevardarbīgā nāvē nedēļas nogalē un ģimenes ārsts nav pieejams, apbedīšanas firmām rodas problēmas.
Ja pacients miris pirms vairākām stundām vai dienām, protams, ka arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests neko vairs nevar līdzēt. Šādu izsaukumu "ātrā palīdzība" nepieņems un slēdzienu - nedos.
Tādējādi nereti apbedīšanas biroja darbinieki kļūst par situācijas ķīlniekiem.
Bieži piederīgie apgalvo, ka ar ģimenes ārstu ir vienojušies un pirmdien vajadzīgie dokumenti tiks iegūti. Taču realitāte ir pavisam cita - ģimenes ārsts deviņdesmitgadīgajai vecmāmiņai izziņu par miršanas faktu tomēr neraksta, jo ambulatorā karte rāda, ka dakteris desmit gadus nav savu pacienti redzējis.
Šai situācijā jāsaprot būtu arī mirušā piederīgie. Ja vasarā termometrs rāda + 30 ºC, pilsētas dzīvoklī nelaiķi vairākas dienas turēt ir sarežģīti.
Jau minētie 215. Ministru kabineta noteikumi ļauj nāves faktu konstatēt ne tikai ārstam, bet arī ārsta palīgam.
Latvijas apbedītāju asociācijas pārstāve Zēna norāda - "mēs apbedīšanas procesa ķēdē esam paši pēdējie". Viņa uzsver, ka beidzot būtu jāsakārto likumdošana, kas noteiktu, ka līķi morgā apbedītāji nedrīkst nogādāt pirms nav saņemta apliecība par nāves cēloni.
Problēma aktuāla jau gadiem ilgi. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais Apbedīšanas likums joprojām iestrēdzis Saeimā. Iespējams, ka brīvdienās, kad ģimenes ārsts nav pieejams, apliecību varētu izrakstīt dežūrārsts, kurš aizbrauktu un situāciju izvērtētu uz vietas.
Juris Reihlers, valdes priekšēdētājs uzņēmumā SIA "Ogres Svēte", kas piedāvā apbedīšanas pakalpojumus, teic, ka ikviens gadījums jāizvērtē individuāli.
Lauku reģionos strādājošie apbedīšanas dienesta darbinieki pārzina vietējo situāciju un zina vietējos ģimenes ārstus, kuriem jautāt pēc apliecības nāves cēlonim.
Vietējie iedzīvotāji arī cits citu pazīst, tādējādi ir informēti, pie kura ārsta iedzīvotājs ir reģistrēts. "Pārējais ir ģimenes ārsta godaprāts. Vai viņš paceļ telefona klausuli sestdien un svētdien, vai neatbild," uzskata Reihlers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
