715774_90183140
Foto: stock.xchng
Kāds Rīgas valsts 1.ģimnāzijas skolēns, vēloties padarīt lietošanai ērtāku skolvadības sistēmu e-klase, izstrādājis pārlūkprogrammas paplašinājumu "Skaista klase". Tas izraisījis e-klases uzturētāja SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC) dusmas, kuru pārstāvošie juristi viņu brīdinājuši, ka šādi rīkojoties, viņš pārkāpis Autortiesību likumu, liecina sociālajos tīklos pieejamā informācija. Notikušais manāmi satraucis "soctīklotājus", kuri pauduši atbalstu skolēna rīcībai.

"Skaista klase" izstrādātājs paziņojis, ka vispirms DEAC vadītājs Jānis Kaģis ar viņu sazinājies, sūtot e-pasta vēstules, bet tad, kad viņš norādījis uz to, ka Kaģis nav pieminējis nevienu likumu, kas būtu pārkāpts, DEAC sazinājies ar Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, kurā puisis mācās, pieprasot sarīkot tikšanos ar puisi un viņa vecākiem. Direktors atbildējis, ka skolai šajā lieta nav jāiesaistās, un ieteicis viņiem kontaktēties ar viņu personīgi.

Norādot, ka šajā situācijā runa ir par nepilngadīgu personu, ģimnāzijas direktors Māris Brasla portālam "Delfi" sacīja, ka nevar neko komentēt.

"Šodien uz mana galda ir zvērinātu advokātu biroja "Magnusson", kas pārstāv DEAC, oficiāla vēstule-brīdinājums, kurā Aleksejs Valle apgalvo, ka es esmu pārkāpis Autortiesību likumu. Uzskatu, ka šādi apgalvojumi par paplašinājumu, kura darbība ir ekvivalenta AdBlock darbībai, ir absurds, bet man nav laika, nervu, naudas un citu resursu, ko tērēt savai juridiskajai aizsardzībai, tāpēc šodien es esmu izņēmis "Skaista Klase" no "Google Webstore," raksta "Skaista klase" autors.

"Interesanti, kā advokātu birojam pēc "Webstore" norādītā autora vārda un uzvārda izdevās noskaidrot autora personas kodu un dzīvesvietas adresi?" piebilst "Skaista klase" autors.

DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis portālam "Delfi" uzsvēra, ka skolēna radītais paplašinājums nav veicis vien vizuālus "uzlabojumus", bet mainīta arī funkcionalitāte, turklāt, instalējot, šo rīku neredzamas kļuvušas ne tikai reklāmas, bet arī saturs, raksti, ko vietnes radītāji uzskata par būtiskiem.

Sākotnēji uzņēmums saskāries ar atbildi - kāpēc gan cilvēks savā datorā nevar darīt to, ko vēlas. "Jā, uz sava datora katrs tiešām var darīt to, ko grib. Bet, ja šādu paplašinājumu uzstāda uz citu cilvēku un publiskiem datoriem, piemēram, skolā, tad šī robeža tiek pārkāpta," viņš uzsvēra.

Savu risinājumu apdāvinātais skolēns izvietojis publiskā vidē, kur tas ir pieejams jebkuram lietotājam. Atverot "e-klasi" datorā, kur šāds paplašinājums ir uzstādīts, cilvēks neredz nekādus paskaidrojumus par to, ka vietne ir mainīta un neatbilst tam, kāda tā izskatās oriģinālā.
Kaģis atzīst, ka ir virkne IT produktu, kas piedāvā dažādu saturu lasīt, piemēram, bez reklāmām vai cita veida satura. Tomēr tas, ka šādu produktu izstrādātāji nav iesūdzēti tiesā, ir vien tādēļ, ka lielie tirgus spēlētāji ir izlēmuši tā nedarīt. Šādi rīkoties gan nav DEAC plānos.

Tomēr, manot skolēna radīto paplašinājumu, Kaģis nosūtījis jaunietim e-pastu, aicinot produktu izņemt no publiski piedāvāto paplašinājumu vietnes. Atbilde bijusi ārkārtīgi rupja un nepieklājīga, arī viņa vecāki sākotnēji nav ieklausījušies uzņēmuma aicinājumos.
Lai taptu uzklausīti, DEAC piesaistījuši tiesu izpildītāju, kas nogādājis oficiālu vēstuli, pēc kuras saņemšanas skolēns paplašinājumu izņēmis no "Google Webstore".

Tā kā jaunietis vēl ir nepilngadīgs, tad uzņēmums jautājumu risinājis bez publiskām aktivitātēm un mierīgi, atzīmē Kaģis. Jautāts par to, kādēļ acīmredzami talantīgo puisi tā vietā, lai ar viņu konfliktētu, "DEAC" neaicināja darbā, Kaģis norāda, ka viņš tik tiešām ir "apdāvināts", tomēr sākotnējā rupjā komunikācija nav mudinājusi uzņēmumu sadarboties.






Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!