Misijā Āfrikā varētu piedalīties vairāki desmiti Latvijas karavīru  (80)

Pabriks domā, ka Latvijas iesaiste CĀR būs mazāka nekā misijā Afganistānā, proti, uz šo Āfrikas valsti varētu nosūtīt vairākus desmitus bruņoto spēku karavīru.

"Es rēķinātos, ka tie varētu būt vairāki desmiti (karavīru). Lai precīzi zinātu Latvijas iesaisti šajā operācijā, vispirms ir jāzina, kāds ir militārais plānojums un vajadzības šajā misijā. Zinot, ka Lietuva un Igaunija konceptuāli piekritušas piedalīties šajā misijā, es neredzu politisku veidu, kā Latvija varētu nepiedalīties. Es domāju, ka tuvākā mēneša laikā pēc būtības mēs zināsim visas nepieciešamības, kas ir CĀR, un tas ļaus mums rīkoties," norādīja ministrs.

Demisionējošās valdības aizsardzības ministrs jau iepriekš nenoliedza, ka Latvijai ir grūtības nosūtīt karavīrus uz šādu misiju, tāpēc ir svarīgi zināt misijas detaļas. Viens no apgrūtinājumiem ir saistīts ar to, ka Latvijai šādām misijām nav piemērota militārā transporta. Piemēram, operācijā Afganistānā ar transportu izpalīdzējuši amerikāņi, taču ilgtermiņā nevar paļauties tikai uz sabiedroto palīdzību.

Pabriks cer, ka šo problēmu varētu atrisināt kontekstā ar Kājnieku brigādes mehanizācijas jautājumu.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien atbalstījuši karavīru nosūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku (CĀR), kur jau dislocētas Francijas un Āfrikas Savienības spēku militārpersonas, ziņo diplomātiskie avoti.

ES uz CĀR varētu nosūtīt līdz pat 1000 karavīriem, bet detalizēti militāri plāni vēl jāizstrādā.

Tā būs pirmā lielā ES militārā operācija pēdējo sešu gadu laikā.
ES amatpersonas vēl šonedēļ cer saņemt ANO Drošības padomes apstiprinājumu savai misijai un plāno, ka ES karavīri varētu ierasties CĀR līdz februāra beigām.

ES karavīri tiks izvietoti CĀR galvaspilsētas Bangi apkaimē. Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" ("Alianse") pagājušā gada 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.

Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.

Viņu par prezidentu, kaut arī negribīgi, atzina arī citi Āfrikas līderi apmaiņā pret solījumu, ka valstī notiks atgriešanās pie demokrātijas.
Džotodija oficiāli izformēja grupējumu "Seleka", bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.

Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.

Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija Centrālāfrikas Republikā izvietoja 1600 karavīrus, savukārt Āfrikas Savienība - 4000 vīru.

Starptautiskā militārā misija Centrālāfrikas Republikā tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.

Latvija šobrīd piedalās misijā citā Āfrikas valstī - Mali. Šajā ES Apmācības misijā piedalās divi Latvijas karavīri.