Deputāti bažīgi par Krievijas televīzijas kanālu īpatsvaru TV piedāvājumā  (459)

Deputāts Dzintars Ābiķis (V) šodien komisijas sēdē uzsvēra, ka šī situācija ir "ārkārtīgi nopietna" un "kritiski nobriedusi", tāpēc jādomā par izmaiņām. Šāds televīzijas kanālu piedāvājums var ietekmēt arī vēlēšanu rezultātu, atzina Ābiķis.

Uz pašreizējo situāciju vairs "nevar noraudzīties no malas", tāpēc jāizveido darba grupa, kuras sastāvā būtu arī drošības institūciju, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji. Šajā darba grupā jāstrādā arī izpildvaras pārstāvjiem, kā arī citiem speciālistiem. Tāpat tai jāpiešķir valsts budžeta finansējums, uzskata deputāts.

Atbalstu šai idejai pauda arī deputāte Daina Kazāka (RP), jo vajadzētu minimizēt šo Krievijas televīzijas ietekmi. Tāpat viņa rosināja "Lattelecom" virszemes televīzijas klientam ļaut pēc viņa izvēles izveidot savu kanālu paku, kur nebūtu Krievijas kanālu, ja cilvēks tos nevēlās skatīties. Īstenojot dažādus pasākumus situācijas risinājumam, mēs stiprinātu savu piederību Eiropai, uzskata Kazāka.

Arī komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) piekrita, ka problēma pastāv un risinājums ir jāmeklē. Līdz ar to pēc jaunās valdības izveidošanas būs jāapsver šādas darba grupas izveide. Tāpat jāuzklausa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes viedoklis.

Komisijas sēdē savu viedokli pauda arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis un izpilddirektors Andis Kudors. Viņš skaidroja, ka Krievijas TV šeit nevar uztvert tikai kā biznesa projektu, bet gan kā Krievijas ārpolitikas sastāvdaļu. Viņš gan skaidroja, ka nevar aizliegt translēt Krievijas TV kanālus, bet mēs nedrīkstam veicināt šo televīzijas "šķeļošo ietekmi".

Pēc Kudora domām, Krievija ar saviem medijiem nevar panākt "grandiozas lietas", piemēram, pilnīgi mainīt Latvijas ārpolitiku. Tomēr jau pastāvošai spriedzei tiek "pielieta eļļa ugunī".

Mūrniece iepriekš apgalvojusi, ka Latvijā ir neproporcionāli liela krievu valodas un Krievijas mediju pārstāvniecība. Politiķe paudusi viedokli, ka to apzinās aizvien lielāka vēlētāju daļa, kas pieprasīs, lai politiķi šo disproporciju novērš.

Plašākas diskusijas par šo tēmu sākās pēc tam, kad Lietuvā sašutumu izraisīja krievu valodā raidošās SIA "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) sižets par 1991.gada 13.janvārī uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kurā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija.

Saistībā ar šo sižetu Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piemēroja PBK administratīvo sodu 1500 latu apmērā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem. Sods piemērots, jo attiecīgajā sižetā netika nodrošināts likumā noteiktais pienākums faktus un notikumus atspoguļot objektīvi, ievērojot viedokļu daudzveidību un nepārraidot vienpusīgu propagandu.