'Delfi' apskats: Barnjē, Dombrovskis vai citi ES līderi - kurš būs nākamais EK prezidents?  (509)

Lai gan nākamā EK prezidenta vārds aizvien ir zīlējams kafijas biezumos, tuvojoties EP vēlēšanām, izkristalizējas kandidāti, kuri varētu kļūt par nākamo EK prezidentu. Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar tiem Eiropas līderiem, kas tiek pieminēti spēlē par, iespējams, iekārotāko krēslu ES.

"Delfi" apkopotajā politiķu sarakstā minēti desmit Eiropas līderi, no kuriem viens, visticamāk, nokļūs EK vadītāja krēslā. Dombrovskis (42) no šiem politiķiem ir gados jaunākais, viņš pasaulē nācis divus mēnešus ātrāk nekā Somijas premjers Jirki Katainens (42).

Pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) prezidents bijušais Portugāles premjers Žozē Manuels Barrozu (57) pērnā gada novembrī pirmo reizi oficiāli paziņoja, ka 2014.gadā uz savu trešo pilnvaru termiņu nekandidēs.

"Desmit gadi šajā amatā ir gana daudz. Šobrīd vēlos savas pēdējās minūtes prezidenta amatā pavadīt, strādājot Eiropai," franču televīzijai LCI atklājis Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas pārstāvis Barrozu.

Briseles gaiteņos un EP sēžu zālēs gan ilgstoši valdot pārliecība, ka, pat ja Barozzu kandidētu, tad viņam šajā amatā uz trešo termiņu nebūtu politiskā atbalsta pat no paša pārstāvētās ETP, portālam "Delfi" apliecināja vairāki partiju grupas deputāti. Tāpat šāda informācija pieejama arī vairākiem vadošajiem Eiropas ziņu medijiem, piemēram, "Euobserver".

Barrozu par EK prezidentu kļuva 2004. gadā. Pirms viņa šos amata pienākumus pildīja kādreizējais Itālijas premjers, liberāldemokrāts Romāni Prodi.

Pēdējā gada laikā mediji bieži minējuši izteicienu -  "reālākais kandidāts uz amatu", taču tuvojoties vēlēšanām, uzvārdi, kas tiek minēti kopā ar šo apzīmējumu, mainās. Tam par iemeslu ir gan situācija šo valstsvīru nacionālo valstu politiskajos klimatos, gan vēlēšanas ietekmīgajā Eiropas valstī Vācijā, gan prognozes par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iznākumu un citi iespējamie iemesli.

Šobrīd šo pozīciju "reālākais kandidāts" ieņemot francūzis, Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas viceprezidents un ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs - Mišels Barnjē (63), vēsta  Eiropas ziņu portāls "Euractiv".

Medija rīcībā esoša informācija liecina, ka Barnjē varētu gūt vienotu atbalstu arī pašā Francijā, kur, cenšoties ES vadoša amatā beidzot iedabūt arī francūzi, spēkus kopā varētu likt gan kreisie, gan labējie valsts politiskie spēki.

Francūži esot apvainojušies, ka vadošajos amatos vieta neatrodas Francijai, bet amatos tikuši politiķi no Vācijas (EP prezidents Martins Šulcs), Portugāles (Barrozu), Beļģijas (Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs) un Lielbritānijas (Augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone).

Oficiāli zināms, ka arī Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs kandidēs uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, pārstāvot Eiropas Sociālistu partiju.

Turklāt, 57 gadus vecais Vācijas sociāldemokrāts jau ieguvis Eiropas Sociālistu partiju grupas apstiprinājumu kandidēšanai uz EK prezidenta amatu.

Eiropas Tautas partiju (ETP) grupa, kuru pārstāv arī Mišels Barnjē un Valda Dombrovska partija "Vienotība", šo lēmumu pieņems tikai marta sākumā.

2014.gada sākumā bijušais Eirogrupas vadītājs un Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers (59), kurš arī pārstāv Eiropas Tautas partijas (ETP) grupu,  nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš "principiāli" būtu gatavs kandidēt uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni.

Junkers Luksemburgas valdības vadītāja amatā nostrādājis 19 gadus, ar šo rādītāju esot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rekordists.

Pats Junkers uzskata, ka, ja viņš iegūs ETP mandātu, tad sacīkstēs par EK vadītāja amatu viņa galvenais konkurents būs Eiropas Parlamenta (EP) pašreizējais prezidents Martins Šulcs.

"The Economist" par vienu no diviem reālākajiem Eiropas Komisijas (EK) nākamā termiņa prezidenta amata kandidātiem nosaucis ES ekonomikas komisāru no Somijas, Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) pārstāvi Oli Rēnu (51).

Otrs potenciālais kandidāts, pēc "The Economist" domām, ir Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas pārstāvis francūzis Mišels Barnjē.

Rēns, kurš par savu kandidatūru negaidīti paziņoja pērn augustā, vairākkārt ļoti pozitīvi izteicies par Latvijas pievienošanos eirozonai. Tā, piemēram, pēc pozitīvā konverģences ziņojuma par Latvijas pievienošanos, Rēns sacīja "Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums Eiropas kopējai valūtai un pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eirozonas izjukšanu, nebija taisnība."

Tomēr Rēns, kā kļuva zināms 20.janvārī, nepretendēs uz liberāļu vakanto amata kandidāta vietu. Rēns piekritis kandidēt uz "kādu citu" vadošu ES institūciju amatu, cīņu par EK vadītāja krēslu atstājot partijas grupas biedram, Beļģijas bijušajam premjeram Gajam Verhofštatatam (60).

Verhofštats (redzams fotogrāfijā) kandidēja jau 2004.gadā, taču cieta neveiksmi. Tolaik par prezidentu tika ievēlēts bijušais Portugāles premjers Žozē Manuels Barrozu.

2013.gada vasarā kā vienu no reālākajiem kandidātiem konkurencē ar Valdi Dombrovski (V), eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis (V) portālam "Delfi" minēja Somijas premjerministru no Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas Jirki Katainenu (42).

Viņš īpaši uzmanību izpelnījās pēc savas uzrunas 2013.gada aprīlī Eiropas Parlamenta (EP) sesijā Strasbūrā, kuru sāka ar emocionālu piezīmi, proti, kā viņš, būdams studentu apmaiņas programmas "Erasmus" dalībnieks, Lielbritānijā kļuvis par aktīvu Eiropas idejas aizstāvi un atbalstītāju.

Katainena izredzes augsti kotējoties, pateicoties arī viņa tendencei asi kritizēt nacionāļus un populistus, kuri apdraudot Eiropas projekta vienoto ideju, analizē "Euractiv".

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons plānojot pat kampaņu, lai nepieļautu, ka par nākamo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu kļūtu Vācijas sociāldemokrāts, pašreizējais Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs. Lai plānotu šādu  kampaņu, Kameronam esot nepieciešama alternatīva kandidatūra, ko piedāvāt šim amatam - tas varētu būt Īrijas premjers Enda Kenijs (62), vēsta "The Guardian".

Eiropas Tautas partiju grupas (ETP) pārstāvis Kenijs, atšķirībā no Šulca, varētu ļaut Kameronam pārskatīt Lielbritānijas dalības Eiropas Savienībā (ES) nosacījumus, raksta "The Guardian".

Kenijs savus bonusa punktus izpelnījies, sekmīgi novedot līdz galam Eiropas daudzgadu budžeta pieņemšanu, kas arī bija Īrijas lielākais sasniegums, aizvadot savu ES prezidentūras pusgadu. Īru "Independent.ie" gan vērtē, ka Kenija izredzes uz EK prezidenta amatu esot visai zemas, savukārt spēlē par nākamo Hermana van Rompeja pēcteci Eiropadomes vadītāja amata krēslā varot palaimēties

Pašreizējā Eiropas Komisijas (EK) iekšlietu un tiesiskuma komisāre Vivjena Redinga (62) regulāri tiek minēta kā viena no EK prezidenta amata kandidātēm. Galvenokārt savas ievērojamās pieredzes komisāra krēslā dēļ - Redingai esošais ir jau trešais amata termiņš komisāres amatā.

Pati Redinga gan nav skaidri definējusi savu attieksmi pret potenciālo kandidēšanu. Viņas vārds, runājot par nākamo EK prezidentu, vairāk izskan dažādu baumu un spekulāciju līmenī.

2013.gada laikā par vienu no pirmajiem pretendentiem uz amatu politikas apskatnieki ierindoja Polijas premjeru Donaldu Tusku (56).

Šādiem glaimojošiem komentāriem Tuskam par labu  kalpoja spēja lielākajā no jaunajām ES valstīm Polijā samērā sekmīgi vadīt sarunas starp konservatīvajiem un liberālāk noskaņotajiem spēkiem, aizvadot ambiciozo Polijas prezidentūru ES 2011.gadā.

Tuskam par labu nāk arī Vācijas kancleres Angeles Merkeles atbalsts, par ko vairākkārt pērn ziņoja "Der Spiegel". Taču pats Tusks pērnā gada vasarā paziņoja, ka uz šo amatu nekandidēs, visu uzmanību veltot Polijas iekšpolitikai vismaz līdz 2015.gadam.

Politikā gan mēdz gadīties, ka kandidāti pēkšņi savas domas maina. Atminoties šo atziņu, vairāki vadošie Eiropas ziņu mediji aizvien Tusku piemin kā vienu no kandidātiem.

Decembrī, nepilnu mēnesī pēc Zolitūdes traģēdijas un Valda Dombrovska (V) atkāpšanās no amata, viens no ietekmīgākajiem Eiropas ziņu medijiem "Euobserver" Latvijas premjeru aizvien ierindo potenciālo kandidātu sarakstā uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata krēslu.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (V) portālam "Delfi" iepriekš norādījis, ka Dombrovskis (42) varētu būt labs kompromiss, lielo Eiropas valstu cīņā par EK prezidenta amatu.

"Ir diezgan skaidrs -  tam, ko gribēs Francija, nepiekritīs Vācija, un otrādi. Līdz ar to šeit viņiem būs nepieciešams kompromiss, kas tiešām varētu būt Dombrovskis vai Somijas premjers [Jirki Katainens]," sacīja Šadurskis.

Dombrovskis savā pēdējā preses konferencē premjera amatā 21.janvārī, atbildot uz jautājumu par saviem "plāniem Eiropā", atbildēja izvairīgi. Viņš vēloties aprast ar jaunajiem apstākļiem, atvadoties no premjera amata. Skaidrāka pozīcija šajā jautājumā ekspremjeram būšot februāra sākumā.

Zīmīgi, ka tas ir nepilnu mēnesi pirms Dombrovska pārstāvētā partiju grupa - Eiropas Tautas partija  - Dublinā,  Īrijā, partijas kongresā lems par nākamo kandidātu.

Savu analīzi par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidātiem portālam "Delfi" sniedza arī Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, kurš par galveno kandidātu uz uzvaru uzskata Somijas premjeru Jirki Katainenu.

"Man šķiet, ka tas, protams, atkarīgs no Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, bet labs kandidāts, kuram jau tagad ir vairāku partiju grupu atbalsts, ir pašreizējais EP prezidents Martins Šulcs.  Taču jāatzīst, ka lielāka ir iespējamība, ka par EK prezidenta pēcteci kļūs Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas kandidāts. Šobrīd reālākie man šķiet trīs politiķi - Luksemburgas bijušais premjers Junkers, viņš ilgstošus gadus bijis pārliecinošs eirokrāts, pats paudis gatavību darboties šajā amatā. Arī vēl viena Luksemburgas pārstāve Vivjēna Redinga, viņas izredzes uzlabo fakts, ka šajā amatā nekad nav bijusi sieviete. Taču es pats liktu kārtis uz Somijas premjeru Katainenu," portālam "Delfi" stāstīja Sprūds.

"Šim kandidātam būtu jābūt no Eiropas kodolvalstīm, proti, eirozonas. Katainenam par labu spēlē arī fakts, ka Ziemeļeiropas valstu pārstāvji šajā amatā iepriekš nav bijuši.  Somija kā maza, jauna Eiropas valsts, kura ievēro fiskālo disciplīnu, varētu būt tas, par ko beigās vienojas ES līderi," norādīja Sprūds.

Arī attiecībā uz Valdi Dombrovski ir spēkā visi šie kritēriji, taču viņa kandidatūrai esot zināmi šķēršļi. "Dombrovskis sevi ir parādījis kā labu menedžeri,  taču nav izrādījis tik lielu interesi par ārpolitiku, kas ir svarīgs nosacījums, ja vēlas kandidēt uz šo amatu.  Smejoties varētu prognozēt, ka Katainens tiks par EK prezidentu, bet Dombrovskis par viņa vietnieku, pārvaldot EK finanšu portfeli," prognozēja Sprūds.