Ekspertu ieteikums slēgt Pūres dārzkopības institūtu tā vadītāju nesatrauc  (36)

Izvērtējos Pūres Dārzkopības pētījumu centru laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam, Pūres dārzkopības pētījumu centrs saņēmis atzīmi 1, kas nozīmē, ka tas ir "vājš vietējais spēlētājs" zinātnē. Eksperti iesaka veikt striktas strukturālās reformas un slēgt institūcijas, kuras novērtētas ar zemāko atzīmi. Balstoties uz rekomendācijām, Pūres dārzkopības pētījumu centram nepienāktos arī bāzes finansējumu no valsts.

Kāpēc vērtējums ir tieši šāds?
Mums vērtējums vēl nemaz nav atsūtīts. Ir tikai tas, kas paziņots publiskajā telpā. Kamēr neesam redzējuši pilnu vērtējumu, mēs neko konkrētu nepateiksim, bet pagaidām es domāju, ka galvenokārt vērtējums balstīts uz publikācijām. Vērtējuma brīdī mums mazāk bija tieši doktoru publikāciju, bet bija labas pētnieku sagatavotas publikācijas, kuras netika ņemtas vērā.

Vai vērtētāji ir pabijuši arī Pūrē?
Jau sākumā bija zināms, ka viņi pie visiem nebrauks. Fiziski tas nebija iespējams.

Vai jūs vērtējumam "1" piekrītat?
Mums jau likās, ka potenciāls ir labs. Ja fokusējamies uz doktoriem, tad trīs centra jaunie zinātnieki studē doktorantūrā, divi raksta darbu. Kad notiks paaudžu maiņa, mums būs septiņi zinātņu doktori. Mēs arī piedalāmies dažādos projektos, kurus vērtē. Projektos esam atzīti par labiem. Ja mums tādu nebūtu un teiktu, ka esam slikti partneri, tad gan būtu par ko padomāt. Uzskatu, ka šis vērtējums ir vispārīgs. Vērtēšanā kopumā dominē subjektīvs viedoklis.

Izglītības un zinātnes ministrs, pamatojoties uz šo vērtējumu, solās rīkoties un pieņemt lēmumu.
Ja mēs noticētu tam, ka Izglītības un zinātnes ministrija visus priekšlikumus realizēs, mēs varētu ļoti priecāties. Pirmais ieteikums ministrijai ir risināt katastrofāli zemā finansējuma zinātnei jautājumu. Ja noticētu, ka IZM spēj īstenot visus ieteikumus, tad zinātnei būtu nauda.

Bet, ja pētījumu centru tomēr likvidēs, kas notiks ar dārzeņu gēnu banku un vērtīgo kolekciju?
Tā nevarētu notikt. Pirmkārt, mūs tā uzreiz nevar aizslēgt. Mēs neesam valsts iestāde, par kuru var izlemt: pārtraukt tās darbību vai nē. Genofondam ir savs nolikums, kur par konkrētu darbu ir noteikta konkrēta samaksa. Tas ir valsts pasūtījums. To es nesaistu ar zinātnisko darbu. Genofondam nauda ir tikai kolekcijas saglabāšanai. Tā ir subsīdija, lai saglabātu šķirnes.

Vai jūs kaut kādu bāzes finansējumus zinātnei vispār saņemat?
Nē, mēs tādu nesaņemam. 2008. un 2009. gadā no Zemkopības ministrijas bija neliels subsīdiju finansējums, bet nu jau vairākus gadus arī to nesaņemam.

Vai pasūtījumus saņemat no privātajiem uzņēmējiem?
Tā ir mazākā daļa no mūsu darbiem. Bieži projektiem tiek piesaistīts Eiropas Savienības finansējums. Tās ir naudas, kuras tiek piešķirtas konkrētam darbam. Ar Zinātnes padomes starpniecību tiek piešķirti arī granti, taču pēdējos gados tā ir pavisam neliela summa.
Sadarbībā ar Lauksaimniecības Universitāti veicam pētījumu, kā palielināt aktīvo vielu saturu dārzeņos. Nule sākts projekts par tauriņziežiem, sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtu un SIA «Bioefekts».
Turpināsim strādāt kā līdz šim. Būs interesanti saņemt izvērtējumu un paskatīties, kur ir mūsu vājie punkti, ko varētu mainīt. Vairāk nepieciešams publisko diskusiju. Šobrīd par notikušo pārāk nepārdzīvojam...