Ceturtdien noslēdzās ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates, kurās tika vērtēts pērn šajā jomā paveiktais, kā arī šī gada Latvijas ārpolitikas plāni. Tāpat deputāti plaši apsprieda notikumus Ukrainā, izsakot līdzjūtību ukraiņu tautai.
Debates sākās ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) ziņojumu par Latvijas darbību ārpolitikā un Eiropas Savienībā (ES).
2014.gada būtiskākās Latvijas ārpolitikas prioritātes būšot saistītas ar pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), kā arī gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES. Tāpat uzmanības centrā būšot sadarbības stiprināšana ar ASV un NATO, kā arī uz savstarpējās cieņas balstītu attiecību veidošana ar Krieviju.
Ārlietu ministrs kā nozīmīgu Latvijas prioritāti minēja arī ieguldījuma stiprināšanu ES un eirozonā. Īpaša uzmanība tikšot veltīta tautiešiem ārzemēs, kuriem jāatceras, ka Latvijā par viņiem nav aizmirsts.
Pēc ārpolitikas ziņojuma uzklausīšanas, deputāti izrādīja lielu interesi par iespēju izteikt savas domas par šo jautājumu.
Gandrīz katram no deputātiem bija kas sakāms par situāciju Ukrainā, Sergejs Mirskis (SC) izteica neizpratni par ES centieniem atraut Ukrainu no tai tik tuvās krievu tautas, bet deputāte Vineta Poriņa (NA) pauda līdzjūtību ukraiņu tautai.
Vairāki no deputātiem izteica bažas par Krievijas maigās varas ietekmi, kas no Latvijas esot jāizskauž. Savukārt Imants Parādnieks (NA) no tribīnes sacīja, ka NA jau sen par šo maigo varu esot brīdinājusi.
Boriss Cilēvičs (SC), komentējot kolēģu deputātu bažas par Krievijas mediju propagandu un maigo varu, norādīja, ka tā pati propaganda Latvijā jau esot redzama no ES puses. Cilēvičam Saeimas sēdes laikā arī esot apnicis klausīties žēlabas par Krievijas maigo varu. Kritizējot šo maigo varu, Latvija pati parādot savu vājumu.
Nu jau bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks ( V) sacīja, ka ES prezidentūra Latvijai būs kā pierādījums Eiropai, ka mēs esam nobrieduši šāda līmeņa uzdevumiem. Pabriks arī debatēs kā pirmais pieminēja riskus, ko sagādā eiroskeptiskie politiskie spēki, kas gatavojas kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās maijā. Eiroskeptiķu veiksme vēlēšanās esot pret Latvijas ilgtermiņa interesēm Eiropā.
Debates gan neiztika arī bez deputātu vārdu kaujām. Pēc tam, kad Boriss Cilēvičs (SC) izteica iespējamību, ka Jānis Dombrava (NA) ir "piena puika", kurš neatbild par saviem vārdiem. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) aizrādīja Cilēvičam, ka debašu laikā tomēr jāievēro ētikas kodekss.
Savukārt Lolita Čigāne ( V) uzstāšanas laikā atgādināja līdzības, ar ko ceturtdien debatēs salīdzināta Latvijas ārpolitikā, piemēram - "antiņš" un „zvēriņš". Čigāne izteica cerību, ka šāda retorika nekad Latvijas ārpolitikā negūs virsroku.
Debates notika jau ceturto reizi, iepriekš tajās bijušas asas diskusijas par Latvijas attiecībām ar Krieviju, Latvijas misiju Afganistānā, kā arī plaši diskutēts par eiro ieviešanas jautājumiem.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.
Debates tiek rīkotas Latvijas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
