Saulkrastu mācītājs: Valsts varas uzdevums ir sodīt un pārmācīt tos, kuri dara ļaunu  (102)

Kāds ir jūsu kā mācītāja skatījums uz nāvessodu?
Cilvēka dzīvība ir lielākā vērtība. Sabiedrībai jādara viss iespējamais, lai cilvēka dzīvību sargātu. Es kā kristietis un mācītājs no sirds priecātos, ja nevienam nebūtu jāatņem dzīvība, bet diemžēl realitāte ir tāda, ka Latvijā cilvēkus nogalina katru dienu.

Katru dienu Latvijā pilnīgi likumīgi nogalina cilvēkus – mazus, nedzimušus bērniņus soda ar nāvi par to, ka viņi ir negribēti un nevajadzīgi. Statistika ir šausminoša: katru gadu apmēram desmit tūkstoši nedzimušu bērniņu tiek nogalināti. Vai tas nav pilnīgs absurds, ka mūsu valstī par cilvēku veselību gādā sieviete, kura, pat būdama ministres amatā, turpina nogalināt nedzimušus bērnus!?
Šādā situācijā ir liekulīgi rūpēs par cilvēka dzīvību atcelt nāvessodu kā augstāko soda mēru.

Dīvaini, ka, piemēram, Norvēģijas masu slepkava Breivīks par 77 cilvēku (pārsvarā nepilngadīgu jauniešu) nogalināšanu tika notiesāts vien uz 21 gadu. Es vienkārši gribu jautāt: vai šāda attiekme ir taisnīga?

Ja mēs dzīvotu sabiedrībā, kurā ir ļoti augsts morāles un ētikas, kā arī atbildības līmens, tad nāvessods nebūtu vajadzīgs. Varbūt pat cietumus varētu slēgt. Tas būtu iespējams, ja vairums cilvēku ticētu Dievam un arī dzīvotu saskaņā ar šo ticību.

Valsts vara ir kā Dieva kalpone un tai ir pienākums rūpēties par kārtību un taisnīgumu. Valsts varas uzdevums ir sodīt un pārmācīt tos, kuri dara ļaunu, un atalgot tos, kuri dara labu.

Vai pareizi bija nāvessodu kā soda mēru atcelt vispār, vai tomēr to vajadzēja saglabāt kā augstāko soda mēru?
Nāvessoda klātbūtne arī tad, ja to pat nepiemērotu, varētu kalpot par biedinājumu tiem, kuri plāno veikt kādu noziegumu. Protams, ir labāk, ja sirdsapziņa runā un attur cilvēku no ļaunu darbu veikšanas, bet, ja sirdsapziņa nerunā, tad darbojas bailes no soda.

Smagu noziegumu veicējs ir kā pašnāvnieks. Viņš veic noziegumu, kura neizbēgamās sekas ir tādas, ka arī viņa paša dzīvība tiek atņemta. Nāvessodam būtu jābūt kā augstākajam soda mēram par īpaši smagiem noziegumiem.

Vai nāvessoda aizliegums nereti nemudina uz linča tiesu?
Cilvēka dabā ir vēlme redzēt taisnīgumu. Ja cilvēki neredz taisnīgu un nozieguma smagumam atbilstošu sodu, tad tas var pamudināt uz zināmu pašdarbību. Tas, protams, nav labi. Labāk ir, ja likumdošana ir sakārtota, un sodi ir atbilstoši.

Dažkārt cietumnieki dzīvo labāk nekā tie, kas ievēro likumu. Kāds ir jūsu skatījums uz cilvēktiesību ievērošanu attiecībā pret noziedzniekiem?
Te nu atklājas sekulārā humānisma absurds. Protams, nav pieļaujama ieslodzīto mocīšana un spīdzināšana. Bet es saprotu, ka jautājums jau nav par to. Tātad, cilvēka tiesības ir katram cilvēkam, bet, ja nu viņš ir pārkāpis likumu un vērsies pret kāda cita cilvēka tiesībām un brīvībām, tad viņam jārēķinās ar sekām.

Redziet, te arī tā jocīgi sanāk. Mūsu valstī viena cietumnieka uzturēšana izmaksā vairāk nekā 400 latu mēnesī, bet minimālā alga ir 200 lati. Un pensijas ir zemākas par iztikas minimumu. Jautājums ir pavisam vienkāršs: kāpēc cietumniekam, kurš veicis likuma pārkāpumu un radījis kaitējumu sabiedrībai, ir jādzīvo labāk nekā pensionāram vai daudzbērnu ģimenei?

Manuprāt, būtu godīgi, ja ieslodzītie strādātu un segtu visus ar viņu uzturēšanu saistītos izdevumus. Tad valsts varētu novirzīt ietaupīto naudu, lai atbalstītu ģimenes, pensionārus.

Ja runa ir par dzīves apstākļiem, tad nevajadzētu cietumu padarīt par viesnīcu. Paskatieties, kādos apstākļos dzīvo daudzbērnu ģimenes! Es zinu dažas, kuras gadiem ilgi mitinās nelielos dzīvokļos. Varbūt tā vietā, lai gādātu par plašākām un ērtākām cietuma kamerām, vajadzētu parūpēties par to, kur, piemēram, izmitināt šīs daudzbērnu ģimenes.