Vēl pirms pāris gadiem attiecībā uz 2014. gadu Rīgai bija bezgala daudz dažādu plānu:
- renovēt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju;
- atjaunot Rīgas pili;
- atvērt gājēju ielu Rīgas centrā;
- risināt graustu problēmu;
- pārbūvēt Rīgas Kongresu namu par modernu koncertzāli;
- sakārtot Rīgas parkus (tostarp "1905. gada parku" un Bastejkalna apkārtni).
Bet kas no tā visa ir paveikts? No visiem iecerētajiem projektiem, vienīgais, kas ir noslēdzies, ir Spīķeru kvartāls ar promenādi, taču, godīgi sakot, šis projekts turpinājās jau vismaz 10 gadus. Jā, un tieši pateicoties, Nilam Ušakovam, kaut kas ir pakustējies uz priekšu, un Rīga kļuvusi tīrāka no daudziem graustiem, taču šajā virzienā vēl ir ārkārtīgi daudz darāmā.
Vēl sarakstā bija:
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kura renovācija noslēgsies tikai 2015. gadā, nevis šogad;
- Rīgas pils - tieši tāda pati situācija, turklāt pils cietusi ugunsgrēkā, tā ka atjaunošanas darbi varētu pat ieilgt līdz 2016. gadam;
- mūsdienīgas koncertzāles ierīkošana Rīgas Kongresu namā - darbi tā arī nav sākušies;
- savukārt gājēju iela vispār ir aizmirsta, lai gan nav kritisks zaudējums;
- parki joprojām nav sakārtoti, lai gan Rīgas Dome grasījās to darīt jau 2012. gadā.
Turklāt grausti joprojām rēgojas pašā Vecrīgā. Tāpat arī dažviet centrā trotuārus remonta. Jūs man teiksit - nav līdzekļu? Bet salūtiem, svinīgiem pasākumiem, birokrātu prēmijām un Rīgas Satiksmei, kura tiek dotēta ar miljoniem - tam naudas pietiek?
Bet, ziniet, kas mani Rīgas centrā mulsina visvairāk? - tās ir vecās atkritumu tvertnes visas ielas garumā.
Tās Rīgas pilsētā piestiprināja jau 90. gadu beigās (ja nemaldos) un tagad ir vienkārši briesmīgā stāvoklī. Atkritumi no tām veļas tieši uz trotuāriem; ar savu atbaidošo skatienu tās piesaista arī Rīgas tūristu uzmanību. Par negatīvo pieredzi viņi pēc tam raksta savos blogos.
Pārējais mani pilnībā apmierina, ticu gaišākai nākotne un vēlu visiem jaukus šos 2014. gada svētkus!
Rīgas Domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, Laila Ivana:
- "Rīgas Dome nekad nav uzņēmusies veikt Rīgas pils remontu, jo tas ir valsts, nevis pašvaldības īpašums;
- pašvaldība ir sākusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pilnu rekonstrukciju, un atbilstoši noslēgtajam līgumam darbus plānots pabeigt 2015.gadā. Muzejs vairāk nekā 100 gadu nav pieredzējis kapitālo remontu; saglabājot vēsturisko ēku, tam tiks izbūvēti arī papildus apjomi, atbilstoši mūsdienīga mākslas muzeja vajadzībām;
- pašvaldība ir rekonstruējusi kultūras pili "Ziemeļblāzma", kā arī vairāk nekā 5 ha plašo apkārtējo parku;
- saglabājot vēsturisko fasādi, pilnībā renovēts M.Čehova Rīgas Krievu teātris;
- Rīgas Dome ir piešķīrusi nozīmīgu finansējumu , lai varētu veikt renovāciju vienā no nozīmīgākajiem vēstures pieminekļiem – Rīgas Doma baznīcā;
- Rīgas Kongresu nama rekonstrukcija tiks sākta 2015. gadā, jo šīs telpas šogad nepieciešamas Rīga 2014.birojam, preses centram, kā arī dažādu Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu norisei;
- Rīgas Dome nevar piekrist apgalvojumam, ka "parki tā arī nav remontēti", jo pēdējo četru gadu laikā ir veikti daudzi plaši labiekārtošanas darbi pilsētas zaļajās teritorijās; minēsim tikai dažus piemērus: Lucavsalā, aptuveni 11 hektāru platībā, izveidota jauna atpūtas zona. Veikti labiekārtošanas darbi uz AB dambja. Ķīpsalā pie Vanšu tilta nolīdzinātās smilšu kaudzes vietā Daugavas malā tapusi jauna atpūtas zona – pludmale. Uzbūvētas gājēju ietves Māras dīķa rietumu krastā. Pabeigts "Zaļais veloceliņš", kas tagad no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Dauguļu ielai ved pa skaistākajiem pilsētas parkiem. Izveidots Pļavnieku parks, kas ir pirmais jaunais parks pilsētā pēc neatkarības atgūšanas. Realizēts Spīķeru kvartāla revitalizācijas projekts –atklāts rekonstruētais kvartāls un Daugavas promenāde posmā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam vairāk nekā kilometra garumā, pabeigti darbi skeitparka izbūvē. Arī šogad plānoti daudzi darbi - noslēdzies konkurss par Deglava ielas izgāztuves sakārtošanu un apkārtnes labiekārtošanu. Nākamo divu gadu laikā, veicot darbus par 7 miljoniem eiro, tiks sakārtota vide un iegūta sakopta teritorija 24 hektāru platībā. Pērnā gada nogalē izsludināts konkurss bijušās Kleistu izgāztuves rekultivācijai, kur plānots iegūt sakoptu teritoriju un ainavu 4,5 hektāru platībā. Tiks sākta arī Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza revitalizācija;
- Rīgas Dome īsteno konsekventu cīņu pret graustiem. 2011. gadā tika sakārtoti 16 grausti, 2012.gadā 68 grausti, 2013.gadā - 85 grausti. No visiem graustiem 92% graustu ir privātīpašums, 2% pieder valstij, 3% pašvaldībai, bet 3% graustu saimnieki nav zināmi, jo tie nav ierakstīti Zemesgrāmatā. Runājot par Vecrīgu, visi tur esošie 13 grausti ir privātīpašums. Ja īpašnieks nesakārto graustus, tie pakāpeniski tiek nojaukti par pilsētas līdzekļiem, izdevumus pēc tam piedzenot no īpašnieka;
- Runājot par teritorijas kopšanu, tostarp savlaicīgu atkritumu izvākšanu no atkritumu tvertnēm, kas atrodas pie ēkām, - par to atbild teritorijas (būves) īpašnieks. Pērn Rīgas Pašvaldības policija fiksējusi 1611 pārkāpumus par teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu neievērošanu, sastādot attiecīgos protokolus un izrakstot soda kvītis. Šogad fiksēti 54 pārkāpumi. Tieši par urnu neatbilstošo stāvokli šie skaitļi ir 163 un 8. Pagājušā gada nogalē Būvvalde izsludināja atklātu konkursu atkritumu tvertņu dizaina risinājumiem. "
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
