Straujuma vērtēs priekšlikumus par Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju  (100)

Straujuma žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka pirms komisijas izveides nepieciešams saprast tās mērķus, uzdevumus un to, kāds būs pienesums sabiedrībai.

Valdības vadītāja uzskata - ja komisija tiktu atjaunota, tajā noteikti jāiesaista cilvēki, kas cietuši šajā traģēdijā, vai cietušo tuvinieki. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka valdība vai viņa personīgi nenoteiks to, kam būtu jādarbojas šajā komisijā. Straujuma arī piebilda, ka šajā jautājumā sagaida iniciatīvu no sabiedrības.

Kā ziņots, valdība bija nolēmusi izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Komisijā tika apstiprināti četri locekļi - bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un "Sabiedrības par atklātību - Delna" pārstāve Inese Voika.

Atklājoties komisijas darba tāmei, kura uzrādīja ievērojamus tēriņus atalgojumam, pirmais par atkāpšanos no komisijas paziņoja tās vadītājs Kažociņš, kurš norādīja, ka ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī Rubesa un Voika.

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) iepriekš skaidroja, ka situācijā, kad gandrīz visi Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas locekļi ir atkāpušies vēl pirms komisijas darba sākšanas, nav redzama iespēja, ka komisija varētu turpināt darbu.