To, iepazīstinot Saeimas Tautsaimniecības komisiju ar datiem par to, kā Latviju ietekmē pastāvošās Imigrācijas likuma normas, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret noteikta apmēra investīcijām nekustamajos īpašumos, banku subordinētajā kapitālā vai Latvijā reģistrētās kapitālsabiedrībās, otrdien norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
Viņa stāsta, ka tādu ārzemnieku skaits, kas ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz Imigrācijas likuma pantiem, kas dod iespēju tās saņemt par investīcijām, sasniedz aptuveni 0,35% no kopējā iedzīvotāju skaita – derīgas ir gandrīz 7400 šādiem investoriem izsniegtās uzturēšanās atļaujas.
Tomēr tikai aptuveni desmitā daļa no šiem cilvēkiem pastāvīgi dzīvojot Latvijā.
Roze norāda, ka, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šiem cilvēkiem Latvijā jānodzīvo vismaz piecus gadus un šajā laikā viņi ārzemēs var uzturēties ne vairāk kā 12 mēnešus. Turklāt potenciālajiem pastāvīgās uzturēšanās atļauju ieguvējiem ir jānoliek valsts valodas eksāmens un jāapliecina, ka viņi zina latviešu valodu atbilstoši A pakāpei.
PMLP priekšnieka vietniece arī stāsta, ka pēdējo desmit gadu laikā divkārt piedzīvots ievērojams ārzemniekiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaita "lēciens" – pirmo reizi tas noticis 2007.-2008. gadā jeb tā dēvētajos treknajos gados, kad uzņēmējiem trūka darbaspēka, bet otro reizi – 2011.-2013. gadā, kad populāra kļuva 2010. gada vidū ieviestā sistēma – termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām.
"Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pērnā gada oktobra beigās pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, kā arī noteikt, ka trešo valstu pilsoņiem, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas, ir jāveic iemaksas īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā.