ECT, izskatot sūdzības par neatbrīvošanu no valsts nodevas, nesaskata Latvijas pārkāpumus  (77)

2007. gada 8. augustā ECT iesniegtajā pieteikumā iesniedzēja sūdzējās par tiesību uz taisnīgu tiesu, tiesību uz pieeju tiesai iespējamu pārkāpumu Latvijā. Iesniedzēja uzskatīja, ka valsts nodevas apmērs, kas viņai bija jāsamaksā par prasības iesniegšanu tiesā, bija nesamērīgi liels salīdzinājumā ar viņas materiālo stāvokli. Tāpēc nacionālo tiesu atteikums samazināt civilprocesa ietvaros noteikto valsts nodevas apmēru vai pilnībā atbrīvot no tās samaksas, kā rezultātā iesniedzējas prasības pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas, pārkāpa viņas Konvencijā garantētās tiesības uz "pieeju tiesai".

Vērtējot iesniedzējas sūdzību, ECT atgādināja, ka pienākums samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu civillietā pats par sevi nav uzskatāms par tiesību uz pieeju tiesai pārkāpumu. ECT arī atzīmēja, ka Civilprocesa likumā paredzētais valsts nodevas aprēķina mehānisms ir balstīts uz kopējo prasījuma summu. Tāpēc, kaut arī nesaistīts ar prasības izredzēm, tas zināmā mērā kavē nepamatotu vai nepamatoti lielu prasību iesniegšanu nacionālajās tiesās. Lai nodrošinātu samērīgu līdzsvaru starp tiesu sistēmas darbības efektivitātes saglabāšanu un potenciālo prasību iesniedzēju interesēm, nacionālajām tiesām ir zināma rīcības brīvība, proti, piemērojot Civilprocesa likuma normas, tās var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas.

ECT ieskatā, iesniedzējas lietā noteiktais valsts nodevas apmērs, salīdzinājumā ar vidējo algu valstī tajā laikā, bija ievērojams, tomēr, ņemot vērā prasības raksturu, pats par sevi tas nebija uzskatāms par pārmērīgu. ECT spriedumā uzsvēra, ka atšķirībā no lietas "Marina pret Latviju", šajā lietā iesniedzējai nebija maznodrošinātās personas statuss. Turklāt nacionālās tiesas, iesniedzējas materiālā stāvokļa noteikšanai, ņēma vērā virkni apstākļu, un maznodrošinātās personas statusa neesamība bija tikai viens no tiem. ECT piekrita nacionālo tiesu secinājumam, ka fakts, ka iesniedzēja bija izteikusi vēlmi īstenot pirmpirkuma tiesības un iegādāties nekustamo īpašumu, ļāva secināt, ka iesniedzējas rīcībā bija attiecīgie finanšu līdzekļi šī mērķa īstenošanai.

Ņemot vērā nacionālo tiesu izvērtējumu, kā arī ECT līdzšinējo judikatūru, ka pierādījumu izvērtējums visupirms ir nacionālo tiesu ziņā, ECT neuzskatīja, ka iesniedzējas tiesības tika nesamērīgi ierobežotas šajā lietā, un noraidīja viņas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu.

Savukārt lietā Latvijas Jauno Zemnieku Apvienība pret Latviju ECT pieņēma lēmumu noraidīt iesniedzējas organizācijas sūdzību par tās tiesību uz "pieeju tiesai" pārkāpumu, jo šī organizācija nebija izsmēlusi visus tās rīcībā esošos efektīvos tiesību aizsardzības līdzekļus.

2005. gada 15. martā ECT iesniegtajā pieteikumā pret Latviju iesniedzēji sūdzējās pārkāpumu Latvijā, jo vispārējās jurisdikcijas tiesas, kurās organizācija bija vērsusies ar civilprasību, bija atteikušās atbrīvot to no valsts nodevas samaksas, norādot, ka spēkā esošās Civilprocesa likuma normas neparedzēja iespēju no valsts nodevas samaksas atbrīvot juridisko personu.

Vērtējot iesniegto sūdzību, ECT atzīmēja, ka iesniedzējai organizācijai bija iespēja celt civilprasību kriminālprocesa ietvaros, un tādā gadījumā tā tiktu atbrīvota no valsts nodevas samaksas. Tāpat ECT norādīja, ka iesniedzēja organizācija nebija vērsusies ar pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot attiecīgo Civilprocesa likuma regulējumu, kurā nebija paredzēta iespēja atbrīvot no valsts nodevas samaksas juridiskās personas. ECT, atsaucoties uz Satversmes tiesas judikatūru, īpaši norādīja, ka Satversmes tiesā jau bija skatītas vairākas lietas, kurās tika apstrīdētas normas, kas nedeva iespēju no valsts nodevas samaksas atbrīvot maznodrošinātās personas vai arī liedza iespēju daļēji samazināt valsts nodevu, pastāvot citiem objektīviem nosacījumiem, un ka visās šajās lietās Satversmes tiesa apstrīdēto regulējumu bija atzinusi par nesamērīgu un neatbilstošu Satversmei.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECT uzskatīja, ka arī iesniedzējai organizācijai bija jāvēršas Satversmes tiesā ar konstitucionālo pieteikumu, jo tās ECT iesniegtās sūdzības saturs bija līdzīgs citām Satversmes tiesā jau izskatītajām lietām, un tādēļ Satversmes tiesa bija uzskatāma par efektīvu un pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli Civilprocesa likuma regulējuma apstrīdēšanai. Šī iemesla dēļ ECT atzina, ka iesniegtā sūdzība nav izskatāma pēc būtības, un ir noraidāma.