Politiski represētie: Drošības policija nestrādā valsts interesēs  (418)

"Nepieņemami ir Drošības policijas lēmumi neierosināt krimināllietas pret represiju noliedzējiem, piemēram, pēdējā laikā pret Alfrēdu Rubiku, kas publiski centies attaisnot represijas. Eiropas valstīs personas, kas veikušas līdzīgus mēģinājumus attaisnot holokaustu, saņēmušas bargus sodus. Tādēļ izsakām neuzticību Drošības policijas vadībai, kas nestrādā valsts interesēs. Vēlamies uzzināt tās konkrētās personas, kas pieņēmušas šādu lēmumu," teikts konferences rezolūcijā.

Tāpat dokumentā norādīts, ka tiek nosodīta Drošības policijas "bezdarbīgā rīcība attiecībā pret Baltijas 1.kanāla raidījumu, kad tika izsmieti 1991.gada janvāra notikumi Lietuvā. Lietuva uz trim mēnešiem apturēja šī kanāla retranslāciju, kamēr Drošības policija uzskatīja, ka uz Latviju tas neattiecas."

Konferences gaitā tās dalībnieki izteica atbalstu Valsts prezidenta iniciatīvai, kas paredz būtisku valdības darba pilnveidošanu.

"Prezidents ir 2013.gada 16.septembrī ierosinājis likumdošanas iniciatīvu, kas paredz Ministru kabineta darba pilnveidošanu. Mēs šo iniciatīvu atbalstām. Tā paredz palielināt Ministru prezidenta pilnvaras, un vispār šo mērķa sasniegšanai ir likumdošanas iniciatīvā paredzētas izmaiņas valsts pārvaldē. Tai skaitā Ministru prezidenta apstiprināšanas un ministru iecelšanas kārtība," teikts konferencē pieņemtajā paziņojumā.

Tāpat rezolūcijā norādīts, ka 25.konferences delegāti apsveic jaunizveidoto valdību un novēl tai sekmīgāku darbību, mācoties no iepriekšējo valdību kļūdām.

"Neraugoties uz priekšvēlēšanu gaisotni, par galvenajiem politiķu vadmotīviem jākļūst spējām uzņemties atbildību par Latvijas attīstību, nevis savstarpējām cīņām. Neesam apmierināti ar politisko situāciju valstī," norādīts rezolūcijā.

Politiski represētie uzskata, ka patlaban ekonomikā, neraugoties uz nelielo uzplaukumu, nepietiekami nodrošināti apstākļi ražošanas attīstībai. Partiju darbība ir lokāla, bieži vien orientēta uz savstarpēju konkurenci, kas novedusi valsti situācijā, ka saimnieciskie jautājumi tiek risināti vāji un notiek nacionālais pretnostatījums.

Konferences gaitā politiski represētie aicināja valdību rast risinājumu turpināt darbus pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveides vienlaicīgi ar Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju.

Kongresa dalībnieki arī vienojās vērsties pie valdības ar prasību atjaunot gados vecākiem politiski represētajiem virs 70 gadiem iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumus ik pēc diviem gadiem pašreizējo trīs gadu vietā.

"Mūsu veselība ir kritiskā stāvoklī, ciešām sāpes, gaidām garās rindās uz operācijā. Lūdzam rūpīgi izvērtēt politiski represēto personu veselības stāvokli un prasību atbalstīt," teikts biedrības paziņojumā.

Kā ziņots, Latvijas politiski represēto apvienības 25.konference notiek šodien Latviešu biedrības namā. Pasākumā ieradušies 304 organizācijas delegāti no visiem Latvijas novadiem.

Jau ziņots, ka pērn 1.maijā apvienībā "Saskaņas centrs" ietilpstošā LSP Grīziņkalnā rīkoja mītiņu, kas ieguva plašu publicitāti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts LSP līderis Rubiks. "Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem," ziņu sižetā klāstījis Rubiks.

Jūlijā Drošības policija sākusi kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem par 1949.gada represijām, taču vēlāk to izbeidza.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

1941.gada 14.jūnijs un 1949.gada 25.marts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas. 25.martā padomju varas sarīkoto deportāciju rezultātā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā 10 000 bērnu.