Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 4. februārī vētīs Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumos, kas izstrādāti, pamatojoties uz 13 854 pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu paredzēt, ka Saeimas deputātiem ir jāatbild par svinīgā solījuma vai zvēresta laušanu.
Tieslietu ministrija ierosinājusi Saeimas Kārtības rulli papildināt ar normām, kas noteiktu kārtību, kādā deputātus var saukt pie atbildības par zvēresta laušanu. Tā paredz, ka ne mazāk kā divdesmit deputātiem, kas uzskata, ka kāds viņu kolēģis ir pārkāpis svinīgo solījumu vai zvērestu, ko dod, stājoties Saeimas deputāta amatā, ir tiesības ierosināt lēmuma projektu par deputāta svinīgā solījuma būtiska pārkāpuma lietas ierosināšanu.
Šāds lēmumprojekts, kura iesniedzējiem tam jāpievieno lietas faktisko apstākļu izklāsts, Saeimai bez debatēm būtu jānodod parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kura mēneša laikā to izvērtētu. Pēc tam Saeima lemtu par to, vai ierosināt lietu pār svinīgā solījuma būtisku pārkāpumu. Pēc attiecīga parlamenta lēmuma, Mandātu, ētikas un iesnieguma komisijai, pieaicinot attiecīgo deputātu un ekspertus, divu mēnešu laikā būtu jāsagatavo lēmumprojekts par to, vai deputāts ir būtiski pārkāpis svinīgo solījumu un ir izslēdzams no Saeimas sastāva.
Savukārt par Saeimas galīgo lēmumu šādos gadījumos varēs sniegt pieteikumu Satversmes tiesā.
Jāpiebilst, ka kolektīvais iesniegums par Saeimas deputātu atbildības noteikšanu arī paredz, ka deputāti, kas izslēgti no Saeimas par svinīgā solījuma vai zvēresta laušanu, pēc tam vairs nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās. Tieslietu ministrija deputātiem piedāvā lemt par attiecīgu grozījumu izdarīšanu Saeimas vēlēšanu likumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!