Aicina palielināt sodu par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem  (16)

Savukārt attiecībā uz impīčmenta procedūras izveidošanu, kas dotu iespēju lemt par deputāta izslēgšanu no parlamenta, darbu varētu sākt 11.Saeima, bet turpināt nākamais parlamenta sasaukums, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V). Viņa komisijas sēdē izteica šaubas, vai 11.Saeima pagūtu noslēgt darbu pie impīčmenta procedūras izveidošanas.

Komisija šodien vēl nenolēma par atsevišķas darba grupas veidošanu, kas skatītu jautājumu par ētikas kodeksa pārkāpumu sistēmas stiprināšanu. Čepāne norādīja, ka līdz nākamajai Juridiskās komisijas sēdei varētu vienoties par tālāko rīcību šajā jautājumā.

Komisija sākotnēji pievērsās jautājumam par Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajiem grozījumiem likumos, kas ieviestu procedūru, lai būtu iespējams par zvēresta būtisku pārkāpumu deputātu izslēgt no parlamenta ar Saeimas lēmumu. Taču diskusijas gaitā kā ātrāk sasniedzams risinājums tika minēta soda palielināšana par ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka deputātiem nepieciešams izšķirties, vai ieviest impīčmenta procedūru, vai arī veikt grozījumus saistībā ar deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu procedūru. Impīčmenta procedūru nevar ieviest bez grozījumiem Satversmē, piebilda Kusiņš.

Savukārt, ja notiek izšķiršanās par grozījumu veikšanu saistībā ar deputātu ētikas pārkāpumu procedūru un ja kāds uzskata, ka pašreizējie sankciju mehānismi ir neefektīvi, tad var ieviest arī citas sankcijas. Piemēram, varētu spriest par tādām sankcijām, kādas atsevišķā gadījumā jau tagad ir paredzētas Saeimas Kārtības rulli, - deputāta izslēgšanu līdz sešām parlamenta sēdēm. Deputātu ziņā ir izšķirties, vai tas būtu pietiekams vai nepietiekams sods, pauda Juridiskā biroja vadītājs.
Saeimas Kārtības rullī pašlaik ir noteikts - ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, tad sēdes vadītājs sevišķi svarīgos gadījumos rosina Saeimu izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm.

Kusiņš skaidroja, ka impīčments un zvēresta pārkāpšana ir divas savstarpēji nesavienojamas lietas. Deputāta zvēresta pārkāpšana vairāk vērtējama kā ētikas pārkāpums.

Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa (V) norādīja, ka sodiem par ētikas pārkāpumiem jābūt bargākiem. Ideju stiprināt ētikas pārkāpumu modeli šodien atbalstīja arī deputāts Andrejs Judins (V). Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) pauda, ka ir apspriežams variants par deputāta izslēgšanu no parlamenta līdz sešām vai desmit sēdēm.

Juridiskās komisijas locekle Inese Lībiņa-Egnere (RP) pauda, ka atbalsta stingrāku sodu pieņemšanu par ētikas kodeksa pārkāpumiem, izstrādājot speciālu regulējumu zvēresta pārkāpšanas gadījumā. Deputāts Valērijs Agešins (SC) komisijā pauda gatavību iesaistīties diskusijās par ētikas kodeksa stiprināšanu. Parlamentāriete Irina Cvetkova (SC) sacīja, ka nav pieļaujams, ka sods par zvēresta pārkāpumu būtu atkarīgs no pašreizējās varas. Viņa iepriekš ir saņēmusi sodu par ētikas kodeksa pārkāpumu un to vērtē kā politisko izrēķināšanos.

Gan Āboltiņa, gan Lībiņa-Egnere norādīja, ka nepieciešams ieviest arī deputātu impīčmenta procedūru. Judins pauda, ka impīčmenta procedūras ieviešanas gadījumā drīzāk lēmumu par deputāta izslēgšanu no parlamenta varētu pieņemt ar kvalificēto vairākumu - ja šo lēmumu atbalstītu 67 deputāti.

Komisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par to, vai līdzīga veida regulējums par amata zaudēšanu impīčmenta procedūrā nebūtu jāattiecina arī citām valsts amatpersonām, piemēram, Valsts prezidentu.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) vaicāja, vai TM piedāvātā sankciju noteikšana deputātiem par zvēresta pārkāpšanu būtu samērīga saistībā ar regulējumu pret citām amatpersonām, kuras dod zvērestu, piemēram, Valsts prezidentu un tiesnešiem, kuriem nebūs paredzēta iespēja zaudēt amatu zvēresta pārkāpuma dēļ.

Iedzīvotāju iniciatīvas pārstāvis Roberts Griškevičs sēdes sākumā skaidroja, ka priekšlikums noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu tika izstrādāts, jo 2011.gadā vairāki deputāti iestājās par valsts valodas tiesību nodrošināšanu vēl kādai valodai, ne tikai latviešu valodai. Vairākiem cilvēkiem tolaik izkristalizējās viedoklis, ka šāda rīcība neatbilst zvērestam.

Interese sabiedrībā par šo jautājumu nav mazinājusies, tāpēc Griškevičs aicināja atbalstīt tālāku virzību šim ierosinājumam, jo tauta to gaida.
Deputāts Andrejs Elksniņš (SC) jautāja, ko darīt, ja kādam deputātam nāksies saskarties ar nesamērīgām sankcijām, kad viņa izslēgšana no Saeimas sastāva notiktu vairākuma subjektīvās attieksmes dēļ. Griškevičs norādīja, ka tas ir jautājums par to, vai demokrātija ir laba, un demokrātijai par labu liecina tās pašregulācija.

Judins pauda, ka deputāti nevar balsot par tādiem likumprojektiem, kas nav kvalitatīvi. Arī Čepāne norādīja, ka nevar lemt par tādu likumprojektu redakcijām, kas ir pretrunīgas un vērtējamas kā uzmetums.
Kā ziņots, TM piedāvājusi Saeimas deputātu par dotā zvēresta jeb svinīgā solījuma būtisku pārkāpumu izslēgt no parlamenta ar Saeimas lēmumu. Saeimas lēmumu par deputāta izslēgšanu no parlamenta būtu iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā, paredz TM piedāvājums.

Saeima 11.aprīlī nolēma uzdot TM līdz šā gada beigām sagatavot un iesniegt parlamentā likumprojektu par tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums.

Pērn izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika nodota 13 854 Latvijas pilsoņu parakstīta iniciatīva, ar kuru tiek aicināts noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu.