Atliekot tirgus liberalizāciju, var sagaidīt vēl dārgāku elektrību, norāda 'Prudentia'  (169)

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma "Prudentia Energy Markets" direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli.

Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Tāpat nepieņemami būtu noteikt kādus cenu griestus, līdz kuriem elektrības tirgotāji varētu paaugstināt elektrības cenas, jo tas nozīmētu, ka Latvijā būs tikai viens elektrības tirgotājs - "Latvenergo".

Kopumā elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanas mājsaimniecībām atlikšana būtu ļoti aplams solis. Vienreiz jau tas tika darīts, pārceļot liberalizāciju no 2013.gada septembra uz šī gada 1.aprīli. Jau tolaik valdīja nenoteiktība par to, kad tas notiks, kādi būs nosacījumi. Pašlaik ir pieņemti visi normatīvi, noteikumi, pēc kuriem vadās tirgotāji. Arī daļa patērētāju ir izdarījuši savu izvēli. Šāds politiķu solis būtu ļoti negatīvs signāls, piebilda Samtiņš.

Kā ziņots, elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa, šorīt telekanālā LNT pieļāva Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Politiķe atzīmēja, ka kopumā Latvijā samazinās trūcīgo cilvēku skaits, tomēr viņu satrauc gaidāmais elektroenerģijas cenu kāpums, kas sagaidāms pēc elektrības tirgus liberalizācijas.

"Vienotības" politiķe atzīmēja, ka Latvijai elektroenerģijas tirgus bija jāatbrīvo no nākamā gada, tāpēc viņai un citiem politiķiem esot radušies jautājumi, kāpēc liberalizācija notiek no 1.aprīļa, lai arī Latvijā nav alternatīvu spēlētāju, un vai pagarinājuma gadījumā Latvijā neienāktu kādi jauni spēlētāji.

"Vienotība" gan bija starp tiem politiskajiem spēkiem, kas vien pirms pāris mēnešiem nobalsoja par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, tolaik neceļot skaļus iebildumus par liberalizācijas termiņu.

Straujuma juristiem un ekonomikas konsultantiem ir lūgusi izvērtēt gan iespējas atlikt elektrības tirgus liberalizāciju, gan iespējamos risinājumus.

Politiķe atteicās izteikt minējumus, kāds varētu būt elektrības cenas pieaugums gadījumā, ja liberalizācija tiks atlikta līdz gada beigām, pēc Saeimas vēlēšanām. Viņa vien cer, ka tas būs mazāks par pašlaik gaidāmajiem 40%.

Kā ziņots, koalīcijas partijās sākusies diskusija par iespēju mainīt elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus mājsaimniecībām vai citādi slāpēt gaidāmā cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju tēriņiem.

Pašlaik normatīvi paredz, ka no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.

Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS "Latvenergo" mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA "Baltcom TV" elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kWh. "Latvenergo" arī plāno turpināt atbalsta programmu, daudzbērnu ģimenēm piešķirot vienreizēju dāvinājumu - 750 kWh elektroenerģijas bez maksas.

Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemērots tā dēvētais starta tarifs un maksa par elektrību ir 11,64 centi, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais pamata tarifs jeb 15,15 centi par kWh.

Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju - juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.