Stratēģija, ko izstrādājusi Kuldīgas Attīstības aģentūras direktora Kaspara Rasas vadītā darba grupa un kas 5.februārī prezentēta Kuldīgas novada domes Izglītības komisijai, piedāvā Kuldīgas pilsētā veidot Kuldīgas sākumskolu, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību pamatskolu, Kuldīgas novada ģimnāziju (ar iespēju iegūt valsts ģimnāzijas statusu) un Kuldīgas novada vidusskolu.
Pašlaik Kuldīgā vidējo izglītību var iegūt četrās vidusskolās, tostarp pašvaldības ģimnāzijā. Ar katru gadu audzēkņu skaits samazinās, līdz ar to skolas ir spiestas konkurēt, lai sadalītu jau tā rūkošu vidusskolēnu skaitu.
Parādās tendence, ka vecāki izvēlas savas atvases sūtīt uz Rīgas ģimnāzijām, kuru piedāvājums ir konkurētspējīgāks. Koncentrējot Kuldīgas novada vidusskolēnus vienā ģimnāzijā un vienā vidusskolā (tostarp ar iespēju mācīties vakara plūsmā), būtu iespējams piedāvāt katra skolēna spējām atbilstošu vidējo izglītību, kā arī racionālāk tiktu izmantota valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai, secinājusi darba grupa.
Viens no nozīmīgiem soļiem, lai veicinātu izglītības kvalitāti, ir izveidot Kuldīgā valsts līmeņa ģimnāziju, kas pašlaik nav iespējams, jo neviena no esošajām skolām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, savukārt projektā piedāvātais modelis ļaušot attīstīt prestižu ģimnāziju ar augstiem izglītības kvalitātes standartiem.
Savukārt pagastos paredzēts saglabāt esošās lauku pamatskolas un filiāles ar nosacījumu, kamēr vien ir audzēkņu skaits, lai pagastu bērni sekmīgi iegūtu pamatizglītību, nodrošinot viņiem sociālo iekļaušanos, personisko attīstību un nodarbinātību nākotnē.
Darba grupas priekšlikumi izstrādāti, veicot novada izglītības iestāžu analīzi, tostarp izvērtēts audzēkņu skaits, sastāvs un sasniegumi, pedagogu skaits un sastāvs, uzturēšanas izmaksas, darbības efektivitāte, sniegta audzēkņu skaita un sastāva prognoze. Izvērtēti valsts izglītības politikas uzstādījumi, tostarp Eiropas Savienības fondu darbības programmā paredzētie pasākumi. Balstoties uz Kuldīgas novada attīstības programmu, noteikti Kuldīgas novada izglītības politikas mērķi un uzdevumi, kā arī sniegti priekšlikumi izglītības iestāžu tīkla optimizācijai, lai sekmētu izglītības kvalitātes paaugstināšanu.
Ar iniciatīvu, ka izglītības jomā novadā nepieciešamas pārmaiņas, pie domes vadības iepriekš bija vērsušies novada izglītības jomas cilvēki. Lai izšķirtos par stratēģijas izstrādi, notikušas vairākas sarunas ar izglītības iestāžu darbiniekiem. Diskusiju laikā ir izskanējuši dažādi viedokļi un redzējumi par to, kādas darbības jāveic, lai izglītības kvalitāte tiktu uzlabota.
Kuldīgas novada izglītības stratēģijas projekts tiks skatīts februāra domes Sociālo lietu, izglītības un kultūras komitejā un domes sēdē. Pozitīva lēmuma gadījumā stratēģija tiks nodota publiskajai apspriešanai, kad izglītības nozares speciālisti, vecāki un sabiedrības pārstāvji tiks aicināti uz diskusijām, lai izteiktu savus novērojumus, ieteikumus un argumentus. Dialoga ceļā tiks noskaidrots, vai Kuldīgas novada iedzīvotāji un skolas ir gatavas pārmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!