Meteņi ir Saules gadskārtas svinamais laiks, kad ziema metas uz pavasara pusi. Meteņos ir laiks attīrīties no liekā un mest metus, lai būtu ražens gads. Tiek plānots nākamais saimnieciskais gads un nostiprinātas ciešas saiknes ar savu dzimtu un tautu, un tas viss iegulst Meteņdienas jēgpilnajās izdarībās.
Meteņos brauc ciemos pie brāļiem un māsām, turklāt uzskata: jo tālāk braukts, jo raženāks būs gads. Laižas no kalna ar ragavām, lai lini gari augtu un laukiem būtu auglība. Viss iesākas ar domu – metu, šis ir plānošanas laiks, bet stipras domas un tāli meti liek labu pamatu jaunam saimnieciskajam ciklam.
Meteņi ir arī Saules gadskārtas rītausma - kad tiek svinēta Bērnu diena, un te redzam ierodamies Laimu – cilvēka mūža licēju un līdzgaitnieci, kas nes veltes un laba vēlējumus. Kad meteņbērni labi izvizinājušies un ar Laimiņu parunājuši, tad visi kopīgi dodas kalna virsotnē degt uguni, tā atvadoties no ziemas un tīrām domām, skanīgām dziesmām sagaidot jauno laiku loku - pavasari.