Līdz EP vēlēšanām Latvijā 100 dienas - 'vai šoreiz būs citādāk?'  (36)

Vēlēšanas Latvijā notiks 24.maijā, bet visā Eiropas Savienībā (ES) vēlēšanas sāksies jau 22.maijā. Kandidātu sarakstu  iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) notiks no  5.marta līdz 20.martam.

Ņemot vērā ekonomikas krīzi un ar tos saistītos procesus dalībvalstīs, šīs tiek prognozētas kā vēlēšanas, kurās lielāku lomu kā ierasts spēlēs eiroskeptiķi. "The Economist" gan uzskata, ka tas maz skars Latviju, jo šeit tādu īsti eiroskeptisku partiju nemaz neesot.

Kas šogad būs citādāk?

EP vēlēšanu informācijas kampaņas pārstāvji skandē, ka šogad "EP vēlēšanas būs citādākas". Viens no galvenajiem argumentiem esot vēlētāju tiesības izvēlēties, kurš būs nākamais Eiropas Komisijas (EK) prezidents. Pirmo reizi EP sastāvs noteiks, kas vadīs EK - ES izpildvaru, kas iniciē ES likumus un uzrauga to ieviešanu. Saskaņā ar jauno kārtību, ES līderiem, piedāvājot kandidatūru šim augstajam amatam, jāvadās pēc EP vēlēšanu rezultātiem. Par šo kandidātu jānobalso vismaz pusei no jaunievēlētajiem EP deputātiem (376 no 751). Eiropas līmeņa politiskās partijas jau nosaukušas vai gatavojas drīzumā nominēt savus kandidātus, lai ES pilsoņiem būtu teikšana jaunā EK prezidenta izvēlē. "Delfi" jau ziņojis, ka mūsu pašu ekspremjers Valdis Dombrovskis ir viens no kandidātiem uz šo prestižo amatu.

Kritiskāk skatoties uz šo jautājumu, pastāv nopietns risks, ka nemainīsies zemā vēlētāju aktivitāte, piedaloties vēlēšanās. Līdz šim visās EP vēlēšanās eiropiešu aktivitāte tika saruka: 1979.gadā balsoja 63%, 1984.gadā - 61%, 1989.gadā - 58,5%, 1994.gadā -56,8%, 1999.gadā - 49,4%, 2004 - 45,5%, bet pēdējās EP vēlēšanās 2009.gadā 43%.

Šī gada EP vēlēšanu pārmaiņas, kas it kā  nosaka, ka šoreiz "būs citādāk", bija zināmas arī pērn. Tas gan nelika savu vēlēšanu aktivitāti pierādīt tikko kā ES iestājušajiem horvātiem, - vēlēšanās piedalījās vien 21% pilsoņu.

EP vēlēšanu kampaņas pārstāvji uzskata, ka pēdējos piecos gados, kopš Eiropā valdījusi krīze un spēkā ir bijis Lisabonas līgums, EP ir pieņēmis cilvēkiem tuvākus lēmumus. Piemēram, saistībā ar tabakas industrijas ierobežojumiem un avio sabiedrību pasažieru tiesībām gadījumos, kad nākas naktis pavadīt lidostās. Tam teorētiski vajadzētu palielināt vēlētāju uzticību EP, uzskata EP vēlēšanu kampaņas pārstāvji.

Latvijas partijas pamazām vienojas par kandidātiem

ZZS saraksta līderis būs Latvijas Bērnu fonda prezidents Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Otrā vieta sarakstā tiks atvēlēta Latvijas Zaļās partijas pārstāvim, iespējams, tas būs Saeimas deputāts Kārlis Seržants, trešā vieta sarakstā tiks atvēlēta Saeimas deputātei Ivetai Grigulei. Vēlēšanās kandidēs arī bijušais Rīgas mēra amata pretendents Armands Krauze."Vienotības" pirmais numurs sarakstā būs ekspremjers Valdis Dombrovskis. Otrā sarakstā būs esošā EP deputāte Sandra Kalniete, bet trešais - bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Ceturtais numurs sarakstā atvēlēts EP deputātam Krišjānim Kariņam, piektais - EP deputātam Kārlim Šadurskim, sestais EP deputātei Inesei Vaiderei, septītais - Saeimas deputātam Ojāram Kalniņam, bet devītais Karīnai Kronai.

Paredzēts, ka nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs pašreizējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle un Rihards Kols, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Kandidēt solījusi arī tieslietu ministre Baiba Broka. 

Savukārt par Reformu partiju (RP) zināms, ka tās līderis gaidāmajās EP vēlēšanās būs Saeimas deputāts, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

 "Saskaņa" vēl savus kandidātu vārdus neatklāj, tas būšot zināms 15.februārī partijas domes sēdē.