Saeima vērtēs 'uzlaboto' Satversmes preambulas projektu  (38)

Ievads norāda uz galvenajām vērtībām, uz kurām "balstās mūsu sabiedrība, uz indivīda atbildību", kā arī valsts vietu Starptautiskajā un Eiropas kontekstā, Saeimas sēdē sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ( V).

"Par" visu koalīcijas partiju pārstāvju Saeimā iesniegto preambulas projekta nodošanu Juridiskajai komisijai balsoja 58, "pret" bija 28. Neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Likumprojektu Saeimā iesniedza visu koalīcijas partiju pārstāvji - Solvita Āboltiņa (V), Čepāne, Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP), Jānis Upenieks, kā arī Edvards Smiltēns (RP).

Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts "valstsnācijas" jēdziens. Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā, kas iepriekš bija publicēts žurnālā "Jurista Vārds", bija teikts: "(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī."

Jaunajā projektā šis punkts skan šādi: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību."

Tāpat Satversmes ievada tekstā iecerēts norādīt, ka "brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja konstitucionālo kārtību un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus".

Norādīts arī, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu.

"Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm," norādīts Satversmes preambulas projektā.

Paredzēts noteikt, ka apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai.

Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norāda, ka Satversmes papildinājums ar ievadu, var kļūt par  vienu no būtiskākajiem, ja ne pašu būtiskāko šīs Saeimas notikumu.

Bieži esam sūdzējušies, ka Latvijas politikā trūkst ilgtermiņa plānošanas, ilgtermiņa mērķu un spējas dažādus politiskus lēmumus vērtēt plašākās kopsakarībās. Izmaiņas, ko mēs piedāvājam veikt Latvijas galvenajā dokumentā - Latvijas Satversmē - ietver ne tikai ilgtermiņa mērķi, bet mērķi, kas ir mūžīgs. Tās definē Latvijas valsts izveidošanas, pastāvēšanas un turpināšanas jēgu.

Latvijas valsts jēga ir latviešu nācija, latviešu valoda un latviešu kultūra. Ikviens cits mērķis un uzdevums nav unikāls un nav raksturīgs tikai Latvijai. Labklājības celšana, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, tie ir uzdevumi, kas aktuāli daudzām valstīm un ir pašsaprotami arī Latvijai. Bet latviešu nācija, tās valoda un kultūra ir tas vienreizējais apstāklis, kas ir devis dzīvību Latvijas valstij un kas tai dos dzīvību cauri paaudzēm.

Dzintars uzsver, ka jebkuras tautības cilvēks, kurš dzīvo Latvijā, palīdz valsts celšanā, atzīst tās mērķi un pamatvērtības, ir mūsējais un bez nošķīruma pieder Latvijas tautai.

Viņš gan pauž skumjas, ka politiķi reizēm pārprasta politkorektuma vārdā izvairījušies lietot jēdzienu "latvieši". "Tas nevar aizvainot ne krievus, ne ukraiņus, ne poļus. Ja kādu tas var aizvainot, tad varbūt ideoloģiski greizi orientētus cilvēkus, kam Latvijas vārds saistās tikai ar teritoriju, varbūt pat citas valsts teritoriju".

Saeimas partijas ir tikpat atšķirīgas, cik atšķirīga ir sabiedrība. Tai skaitā partijas, kas parakstījušas Satversmes ievada projektu. Tomēr šajā projektā definētās vērtības, simboli, vēstures patiesības un pilsoņa pienākumi ir kaut kas, kas stāvējis pāri partiju ķīviņiem un maznozīmīgākām atšķirībām.

Līdzīgi kā divvalodības referendumā saliedēties valsts pamatu sargāšanai spēja Latvijas pilsoņi, tāpat šo pamatu stiprināšanai Satversmē vismaz līdz šim vienoties spējis Saeimas konstitucionālais vairākums, rezumē Dzintars.

Kā ziņots, jūnijā valdošās koalīcijas politiķi vienojās veidot darba grupu un vēlāk arī Saeimas apakškomisiju, lai strādātu pie jautājuma par Satversmes preambulu. Pirmais Egila Levita piedāvātais preambulas teksta projekts izsauca asu viedokļu apmaiņu un diskisijas, kā arī tika norādīts uz ne visai skaidru jēdzienu lietojumu.

Pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols, "4.maija Deklarācijas kluba" rīkotajā diskusijā sacīja Levits.

Preambula padarītu redzamu konstitūcijas kodolu, bet tā to neradītu, jo Satversmes kodols pastāv arī tagad, kad tas nav tieši uzrakstīts, uzsvēra Levits.

Preambulā iespējams norādīt, ka Latvija ir Latvijas tautas valsts, kas ietvertu arī mazākumtautības. Jāmin, ka valsts uzdevums ir veicināt savu cilvēku labklājību un ka Latvija ir demokrātiska, sociāli atbildīga, nacionāla un tiesiska valsts, jūnijā sacīja Levits.