Straujuma neatjauno Strīķi amatā  (355)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka pēdējā KNAB vadītāja rīkojumā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, par kuriem Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, rīkojuma saturs pēc būtības vērtējams tiesvedības ietvaros. "Vienlaikus jānorāda, ka KNAB vadītājs ir novērsis bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) iepriekš konstatētos pārkāpumus. Līdz ar to nav pamata atkārtoti atcelt KNAB vadītāja lēmumu," skaidro Straujuma.

Attiecībā uz arodbiedrību piesaisti jau iepriekšējā premjera vērtējumā tika secināts, ka jautājums risināms privāttiesiskā ceļā un nav pakļauts Ministru prezidenta kontrolei.

Straujuma uzskata, ka KNAB ir jāuzlabo līdzšinējā darbība, kā arī jāatgūst zaudētā reputācija sabiedrības acīs, kas ir cietusi tā vadītāja Streļčenoka strīdā ar Strīķi. Viņa arī pauž cerību, ka Streļčenoks uzlabos savu darbu kā iestādes vadītājs, jo iepriekš tika novērtēts ar "C" atzīmi.

Kā vēstīts, pērn 20.decembrī Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi. Savukārt iepriekšējais Ministru prezidents Dombrovskis 7.janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu.

14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, bet 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Tāpat viņš uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu biroja priekšnieka vietnieku novērtēšanai.

Lai arī Dombrovskis arī uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Znotiņa-Znota atgādina, ka ka šobrīd prioritāte ir pilnveidot KNAB likuma regulējumu iestādes darba normalizēšanai un efektivizēšanai, nodrošinot tās pamata funkcijas – korupcijas novēršanu un apkarošanu, nevis neproporcionāli lielus laika un cilvēkresursus tērēt ar pamatdarbu nesaistītām darbībām. Tādēļ uzsākts darbs pie KNAB likuma grozījumiem, iestrādājot konkrētus Ministru prezidentam iesniegtos priekšlikumus KNAB pārvaldības un efektivitātes uzlabošanai, tostarp precizēt iestādes amatpersonu juridisko statusu, premjera veiktās pārraudzības saturu un apjomu un citus jautājumus.

Darba grupas izstrādātajam likumprojektam jāparedz risinājums arī KNAB priekšnieka disciplināratbildības reglamentam, kas regulētu priekšnieka atbildību, gan nodrošinātu garantiju pret risku, ka disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību. Tāpat likumprojektā jāparedz KNAB pašpārvaldes – biroja padomes – lomas pastiprināšanu. Darba grupai jāizvērtē nepieciešamība KNAB likumā saglabāt biroja teritoriālās nodaļas kā biroja struktūrvienības.

Likumprojektu par grozījumiem KNAB likumā izstrādās darba grupa Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes vadībā. Darba grupas sastāvā ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blumers, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Līga Loca, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena, Ģenerālprokuratūras Darba analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurors Salvis Rūtiņš, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Terinka.