Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) ir nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, kurā pauž bažas, ka šonedēļ komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Krimināllikumā neatbilst Satversmei, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.
Savā vēstulē Rinkēvičs norāda, ka piedāvātā Krimināllikuma redakcija, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu, ir pārāk neskaidra un pārāk tālejoša, un saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju - vārda brīvību ierobežojoša.
"Vārda brīvība ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami, bet arī tādus, kas aizskar, šokē un satrauc. Saskaņā ar līdzšinējo Tiesas judikatūru izteikumi, kurus vārda brīvība neaizsargā, ir aicinājumi uz vardarbību, holokausta noliegšana un rasu un etniskā naida kurināšana," vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai atgādina Rinkēvičs. "Tas savukārt nozīmē, ka sods par publiskiem izteikumiem, jo īpaši kriminālsods - brīvības atņemšana -, ir valsts noteikts vārda brīvības ierobežojums," raksta ārlietu ministrs.
Kā informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola, ministrs nenoliedz, ka vārda brīvība nav absolūta un valstis ir tiesīgas šādus ierobežojumus noteikt, ja vien tie atbilst konvencijas prasībām, proti, šiem ierobežojumiem jānotiek saskaņā ar likumu, turklāt svarīga ir arī likuma kvalitāte, tiem jābūt nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai un samērīgiem ar sasniedzamo mērķi. Ierobežojums, kas neatbilst kaut vienai no šīm prasībām, ir uzskatāms par vārda brīvības ierobežošanu.
Vēstulē Juridiskās komisijai ārlietu ministrs uzskaita virkni iemeslu, kāpēc uzskata, ka piedāvātā Krimināllikuma normas redakcija neatbilst Tiesas judikatūrā definētajām prasībām.
Piemēram, piedāvātās Krimināllikuma redakcijas pantā minētie jēdzieni - "attaisnošana", "agresijas attaisnošana", "ļaunprātīga apšaubīšana", kā arī "aizvainojoša apšaubīšana" - ir dažādi interpretējami.
Tāpat ministrs uzskata, ka nav arī skaidri definēts leģitīmais mērķis, kāds tiks sasniegts ar vārda brīvības ierobežošanu, un ir pamatotas bažas, ka šis ierobežojums nav samērīgs ar sasniedzamo mērķi. Saskaņā ar konvenciju vārda brīvības ierobežojumi ir pieļaujami, ja to mērķis ir aizsargāt valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļaut nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargāt veselību vai tikumību, aizsargāt citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļaut konfidenciālas informācijas izpaušanu vai saglabāt tiesu varas autoritāti un objektivitāti.
"Tas nozīmē, Latvijai jāspēj atklāt, kā vairāk nekā 20 gadus pēc tās neatkarības atjaunošanas to patiesi apdraud piedāvātajos Krimināllikuma grozījumos minētie izteikumi," pauž ārlietu ministrs Rinkēvičs.
Vēstules nobeigumā ministrs atgādina, ka tiesa savā praksē vairakkārt ir norādījusi, ka ierobežojums, kas senāk varēja tikt uzskatīts par atbilstošu konvencijai, laika gaitā var zaudēt savu pamatojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
