Jelgava varētu būt Zemkopības ministrijas mājvieta, domā Rāviņš  (50)

Rāviņš minēja, ka šāda iecere nav jauna un Jelgava ne vienu reizi vien ir minēta kā iespējamā vieta, kur varētu atrasties Zemkopības ministrija. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, pašvaldība būtu gatava to atbalstīt.

"Pasaules valstu praksē ir piemēri, kad valsts pārvaldes struktūrvienības tiek pārceltas uz kādu no reģioniem, kam viens no iemesliem ir bezdarba līmeņa izlīdzināšana," pauda Jelgavas mērs.

Kā ziņots, pašvaldībās Zemgalē ir atšķirīgi viedokļi par pēdējā laikā izskanējušām idejām pārcelt vairākas ministrijas uz reģioniem. Dažos novados to atbalsta, dažos - ne, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Kandavas novada pašvaldības vadītājs Normunds Štoferts (LZS) atbalsta ideju izvietot ministrijas dažādos Latvijas reģionos. Arī Pļaviņu novada pašvaldības vadība ir noskaņota atbalstīt šādas ieceres, informēja Pļaviņu novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Peņģerots.

Tāpat Bauskas novada domes priekšsēdētāja Raita Ābelnieka (VL!-TB/LNNK) ieskatā ministriju pārcelšanās uz reģioniem varētu būt pozitīva ideja.

Savukārt Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda uzskatu, ka šādas diskusijas vērtē kā populismu un viņam neesot pārliecības, ka ideja vispār ir diskusijas vērta. Viņaprāt, ministriju "izmētāšana" pa reģioniem tikai sadārdzinātu pārvaldi.

Līdzīgās domās ir Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis ("Reģionu alianse").

Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldībās pēdējā laikā izskanējušās idejas pārcelt vairākas ministrijas uz reģioniem vērtē piesardzīgi, prognozējot, ka atsevišķi reģioni iegūtu aktivitātes stimulu, bet kopumā valstī tie daudziem būtu finansiāli zaudējumi, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) aģentūrai LETA komentēja, ka, viņaprāt, valsts iestāžu, konkrētu ministriju pārcelšana uz citām pilsētām nešķiet ne praktiskāks, ne ieguvumos pamatotāks lēmums. Viņš pieļauj, ka drīzāk ministrijas varētu atrasties Pierīgā.

Pat pie nosacījumiem, ka šāda "decentralizēšana" varētu sniegt vairākas priekšrocības, kā piemēram, ierēdniecības izpratni par reģionāla konteksta jautājumiem, iespēju pietuvināt lokālās teritorijas iedzīvotājiem potenciālu darba vietas nodrošinājumu, kā arī atslogot galvaspilsētas formālo svarīgumu, tas tomēr radīs arī vairākus trūkumus - ministriju darbs tā vai citādi ir nesaraujami saistīts diendienā ar Ministru kabinetu, un tas nozīmē, ka augtu resursi regulāriem amatpersonu pārbraucieniem, skaidroja Caune.

Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) 7.februārī sarunā ar Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (V) pauda, ka Kultūras ministrijas pārcelšana uz Cēsīm būtu valstiski svarīgs lēmums, ko varētu realizēt tuvākajos gados.

Pēc viņā teiktā, Cēsis jau vēsturiski bijušas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta un būtu pelnījušas Kultūras ministrijas pārcelšanu.

Sarunā starp Rozenbergu, Naudiņu un VARAM ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK) secināts, ka ministrija konceptuāli atbalstītu Kultūras ministrijas pārcelšanu uz Cēsīm, aģentūru LETA informēja Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Kārlis Pots.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, Ventspils mērs Aivars Lembergs vēl 2002.gadā rosināja Latvijas ministrijas izvietot dažādos Latvijas reģionos, lai "izbeigtu valsts hipertrofētu tieksmi uz centralizāciju un reāli attīstītu Latvijas reģionus", - toreiz žurnālistiem sacīja Lembergs.