Saistībā ar pērn Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pērn ieteikto, ka pašvaldībām jau rudenī vajadzētu stingrāk vērsties pret zemes īpašniekiem vai valdītājiem, kuri atstāj nenopļautu zāli, pašvaldības jau piemēro dažādus sodus, bet iesaka arī sabiedrības iesaistīšanu dedzinātāju pieķeršanā, aģentūrai LETA komentēja pašvaldību pārstāvji.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs skaidroja, ka problēma pastāv, administratīvie sodi tiek piespriesti, bet VUGD pārstāvja pērn pavasarī paustais pieņēmums, ka situācija uzlabosies, palielinot sodus un staigājot ar lineālu pa laukiem, lai mērītu zāles garumu, diezin vai ko mainīs.
"Pirmkārt, vēl ir daudz valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu, kuri vēl nav atsavināti privātpersonām un kuru apsaimniekošanai vienkārši nav finanšu resursu. Otrkārt, arī visu privātpersonu īpašumu apsekošana prasītu neadekvātus izdevumus, algojot papildu dienestus un nodrošinot to darbību tikai pāris reizes gadā," pauda Kurlovičs.
Viņaprāt, vajadzētu efektīvāku darbību arī uzraudzības jomā. Piemēram, administratīvie protokoli kūlas ugunsgrēku vietās tiek noformēti nekavējoties, bet pašvaldības administratīvā komisija tos saņem novēloti, kad apsekošanā vairs nevar fiksēt, vai teritorija ir kopta vai nav, un komisija lietas spiesta izskatīt formāli, jo sodīt nevienu nevar.
"Vislabāko efektu tomēr dotu sabiedrības izglītošana un iesaistīšana dedzinātāju pieķeršanā," uzskata Dobeles novada pašvaldības pārstāvis.
Tomēr Pļaviņu novada pašvaldībai esot pozitīva pieredze sadarbībā ar VUGD, un tā piekrīt ieteiktajam.
Sadarbībā ar VUGD pārstāvjie, pašvaldības policija apseko nesakoptos īpašumus, sazinās ar īpašniekiem, brīdina, noformē administratīvos protokolus, skaidroja Pļaviņu novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Peņģerots.
Arī Jelgavas pašvaldība sadarbojas ar VUGD dažādos preventīvajos pasākumos, ieskaitot kūlas dedzināšanas notikumu mazināšanu, informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga.
Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC) apkopo informāciju par VUGD izsaukumiem uz kūlas degšanas vietām un informāciju nodod JPPI "Pilsētsaimniecība" speciālistiem un pašvaldības policijai, lai šo organizāciju darbinieki turpmāk sekotu līdzi minētajām teritorijām.
Organizāciju pārstāvji ir tikušies un pārrunājuši sadarbības un informācijas apmaiņas pamatprincipus, lai samazinātu kūlas degšanas notikumu skaitu. Tiek veiktas informatīvās kampaņas, uzrunāti vai brīdināti potenciāli bīstamo teritoriju īpašnieki. Par kūlas dedzināšanu draud sods atbilstoši likumam, kā arī, ja kūlas degšana ir notikusi uz lauksaimniecības zemes, VUGD informē Lauksaimniecības atbalsta dienestu, kas uzliek piecu gadu liegumu iegūt tiešmaksājumus no ES, skaidroja Veinberga.
Jelgavas pilsētas pašvaldības policija pēdējo gadu laikā guvusi apliecinājumu tam, ka, palielinoties preventīvajam darbam, samazinās noformēto administratīvā pārkāpuma protokolu skaits par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos.
2013.gadā bijuši deviņi gadījumi, kad noformēti šādi protokoli, bet iepriekš, 2012.gadā, tādi bija 28 gadījumi. Pilsētas iecirkņu grupas darbinieki pievērš īpašu uzmanību zemes apsaimniekošanas pasākumu izpildes kontrolei un pēc izteiktajiem aizrādījumiem zemesgabalu īpašnieki pārkāpumus novērsa, informēja Veinberga.
Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis ("Reģionu alianse") rezumēja, ka Vecumnieku novadā nav rīkotas īpašas kampaņas, jo dubultais nodoklis par neapkoptajām platībām ir tas, kas stimulējot.
"Informāciju esam ievietojuši novada avīzē un mājaslapā, arī darba aizsardzības speciālists Māris Plēsnieks bieži informē iedzīvotājus," skaidroja Melgailis.
Kandavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Gudriķe informēja, ka, pēc spēkā esošajiem Kandavas novada domes saistošajiem noteikumiem "Par administratīvo atbildību Kandavas novadā" par zālāju un zāles nenopļaušanu savā īpašumā nekustamā īpašuma īpašniekam var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 eiro fiziskām personām, juridiskām personām - no 10 līdz 70 eiro.
Šo noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības policija un, konstatējot pārkāpumus, veic nepieciešamās darbības, skaidroja Gudriķe.
Kā ziņots, pērn aprīlī VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Prevencijas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs Iekšlietu ministrijas (IeM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tikšanās laikā prezentēja priekšlikumus par to, ko pašvaldības varētu darīt, lai nākotnē mazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.
Drozdovs ieteica pašvaldībām jau rudenī apzināt neapsaimniekotos un nenopļautos zemes gabalus, saukt pie administratīvās atbildības šo zemes gabalu īpašniekus vai valdītājus un ievietot šo informāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS).
Tāpat Drozdovs nāca klajā ar priekšlikumu pašvaldībām sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savos saistošajos noteikumos ierakstīt vienotas zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, lai novērstu kūlas veidošanos.
Tikšanās laikā izskanēja arī versija, ka administratīvie sodi par īpašuma nesakopšanu mēdz būt nesamērīgi un gadās, ka lielu zemju īpašniekiem lētāk ir samaksāt dažu simtu latu sodu nekā organizēt zāles nopļaušanu vairāku hektāru platībā.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos valstī izcēlušies jau 153 kūlas ugunsgrēki, nopostot teju 96 hektārus zemes. Pērnā zāle pārsvarā degusi Kurzemē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
