Kā informēja kustības un partijas "Par dzimto valodu!" pārstāvji Ilarions Girss un Jevgēnijs Osipovs, likumprojektā paredzēts atjaunot tādu izglītības sistēmu, kāda pastāvēja līdz 2004.gadam, kad mācības notika krievu valodā.
Tāpat kustības pārstāvji vēlas, lai nacionalizācijas process nebūtu politizēts, kā arī ar likumprojektu viņi vēlas panākt, lai tiktu atzītas nelatviešu tiesības uz sava vārda saglabāšanu bez tā latviskošanas.
Likumprojektā ir noteikts iekļaut arī punktu par to, ka pareizticīgo svētki tiktu atzīti par oficiālām brīvdienām. Vēl viens punkts, kuru plānots iekļaut likumprojektā, ir par to, ka ielu nosaukumu plāksnīšu un citu informatīvo izkārtņu valoda vietās, kur dzīvo ievērojams skaits nepilsoņu, tiktu noteikta atbilstoši vietējo iedzīvotāju nepieciešamībai.
Kā norāda biedrības pārstāvji, daudzie mēģinājumi atrisināt problēmas ar dialoga palīdzību, diskusiju ceļā, kā arī izmantojot citus līdzekļus, neko nav atrisinājuši.
Paziņojumā biedrība atzīmē, ka konkrētajai likumdošanas iniciatīvai nav nepieciešamas izmaiņas Satversmē.
Kā ziņots, 2012.gada 18.februārī notikušajā referendumā par divvalodību 74,8% vēlētāju nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, kas paredzētu krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Savukārt par bija 24,88% referenduma dalībnieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!