Dombrovskis apmeklē Latvijas Nacionālo bibliotēku „Gaismas pils” - 32
Foto: Valsts kanceleja

Bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka viņa "pieredze Latvijas premjerministra amatā var būt noderīga arī Eiropas līmenī".

Eiropas Tautas partija (EPP) ir sākusi pretendentu atlasi EK prezidenta amatam, par ko lēmums tiks pieņemts partijas kongresā Dublinā.

Pagaidām pārējie oficiālie kandidāti ir ilggadējie ES politikas veterāni - 59 gadus vecais Žans Klods Junkers un 63 gadus vecais ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.

Jautāts, vai viņa kandidēšanas iemesls ir vajadzība pēc jaunākiem politiķiem uz ES politiskās skatuves, Dombrovskis smejoties atbildējis, ka nevēlētos savu vecumu uzskatīt par galveno iemeslu.

"Es novērtēju, ka EPP spēj izvirzīt citus pieredzējušus kandidātus. Junkeram, protams, ir liela pieredze gan nacionālā līmenī, gan ES jautājumos," sacīja bijušais Latvijas premjers.

"Taču es nolēmu kandidāt, lai rosinātu idejas par konkurētspēju. Kā es vienmēr esmu sacījis, es esmu reālistiski noskaņots par savām izredzēm, bet es tomēr domāju, ka ir vērts izvirzīt savu kandidatūru," sacīja Dombrovskis.

Kaut arī Eiropa daudz paveikusi fiskālās disciplīnas veicināšanā un budžeta deficīta mazināšanā, tā mazāk koncentrējusies uz konkurētspējas veicināšanu, norādīja bijušais Latvijas premjers.

"Augstāku labklājības un turības līmeni nevar panākt, nesasniedzot augstāku konkurētspējas līmeni, īpaši šodienas vidē ar augošām jaunām ekonomikām," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzina, ka nav iespējams nekāds brīnumains risinājums, lai pārvarētu Eiropas pašreizējās problēmas ar lielo bezdarbu un vājo ekonomisko izaugsmi, tomēr situāciju varētu uzlabot ar vienota tirgus izveidi digitālajai ekonomikai, veicinot godīgāku konkurenci enerģētikas tirgū un veicot ambiciozākas investīcijas pētniecībā un attīstībā, kur "ASV un Japāna apsteidz ES".

Jautāts, vai viņš ir saņēmis kādus signālus no Berlīnes par Vācijas kancleres Angelas Merkeles iespējamu atbalstu, Dombrovskis sacīja, ka viņa kandidatūra vēl joprojām ir "darba procesā".

"Protams, mēs strādājam ar vairākām valstīm un birojiem. Vairāku valdību vadītāji ar mani ir runājuši personīgi, ar vairākiem es esmu kontaktējies caur viņu birojiem, un mēs strādājam arī ar Eiropas Parlamenta deputātiem, bet darbs vēl ir procesā," sacīja Latvijas politiķis.

Merkele, kura ir ietekmīgākais līderis EPP saimē, līdz šim ir atteikusies paust atbalstu kādam kandidātam. Vācijas kanclere ir izteikusies, ka viņai ir "lielas simpātijas" pret Junkeru, taču piezīmēja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts Dublinā.

Tiek uzskatīts, ka Barnjē izredzes ir vājākas, jo neviens no EPP līderiem nav paudis atbalstu viņam. Barnjē nāk no šobrīd opozīcijā esošās centriski labējās Tautas kustības savienības (UMP), un Francijā pie varas esošie sociālisti varētu bloķēt sava sāncenša iecelšanu EK prezidenta amatā.

"Vienotības" dome sestdien izvirzīja bijušo premjeru Valdi Dombrovski (V) kā Eiropas Tautas partijas (EPP) kandidātu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam.

EPP pagājušajā nedēļā sākusi reģistrēt pretendentus Eiropas Parlamenta (EP) konservatīvo nominācijai Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam.

Kā apstiprinājis EPP prezidents Žozefs Dauls, konservatīvajiem ir četri pretendenti nominācijai EK prezidenta amatam - Dombrovskis, Barnjē, Junkers un Somijas premjerministrs Jirki Katainens.

Tomēr attiecībā uz Katainenu izskanējusi informācija, ka Somijas premjeru amats EK vadībā neinteresējot.

EPP pretendentu pieteikšanās termiņš noslēgsies 5.martā. Dienu vēlāk EPP politiskā asambleja lems par to, kurus no kandidātiem piedāvāt partijas kongresam balsojumam, kas plānots 7.martā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!