Koalīcijas politiķi saskata sabiedrības virzību uz saliedētību; SC norāda uz etnisko spriedzi  (60)

Salīdzinoši visoptimistiskāk noskaņota ir "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedre Lolita Čigāne, kura domā, ka pēdējo divu gadu laikā Latvija virzās saliedētas sabiedrības virzienā un ikvienam ir svarīgi saprast, ka tas ir mūsu kopīgais mērķis. Viņa domā, ka sabiedrības saliedētības veicināšanas labad ir paveikti ievērojami darbi. Viens piemērs esot nozīmīga finansējuma piešķiršana Latgales attīstības veicināšanai, jo ir jāpalīdz novērst ekonomiskā atpalicība, kas veicina sabiedrības šķelšanos.

Tāpat pozitīvi esot vērtējams sāktais darbs pie Satversmes preambulas jeb ievaddaļas veidošanas, kas nodrošināšot sabiedrību vienojošu naratīvu. Politiķe piebilda, ka pat vispārticīgākās valstīs iedzīvotāju saliedēšana nekad nebūs pabeigta, jo tad, kad ir novērsta viena lieta, tad parādās citi aktuāli jautājumi. Pašlaik sabiedrībā ir vērojami gan saliedētas sabiedrības piemēri, gan arī aktivitātes, kas šķeļ iedzīvotājus.

Čigāne novērojusi, ka mazākumtautību skolās mācās skolēni, kuri zina latviešu valodu un mīl Latviju. Latviešu un krievvalodīgo saliedētības atslēga ir izglītība, cik spēcīgi jūtas absolventi un kā viņi pārzina valsts vēsturi, norādīja politiķe. Savukārt kā negatīvos piemērus viņa minēja atsevišķas politiskās un sabiedriskās organizācijas, kuras cenšas saasināt samērā nebūtiskas lietas, tādējādi rīkojoties pret sabiedrības saliedēšanu. "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja biedre gan atturējās nosaukt organizācijas, par kurām runā.

Lai gan situācija ir labāka nekā uzreiz pēc referenduma, tomēr Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters "negrib sevi mānīt" un norāda, ka nav vērojami būtiski uzlabojumi un ka joprojām dzīvojam divkopienu valstī. Viņš atzina, ka nevarēs nosaukt nevienu darbu, ko pēdējo divu gadu laikā sabiedrības saliedēšanas labā būtu paveikuši politiķi. Demiters norādīja, ka, tuvojoties vēlēšanām, politiķiem nevajadzētu iesaistīties šajos procesos, jo viņu darbības bieži vien ir vērstas uz sabiedrības grupu attālināšanu.

RP valdes priekšsēdētājs akcentēja, ka bez politiķiem ir arī sabiedrības līderi, eksperti, politologi, kultūras cilvēki, kā arī katrs pilsoni un nepilsonis, kas ar savu rīcību ikdienā var saliedēt latviešus un krievvalodīgos, lai dalījums divās kopienās mazinātos.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle uzskata, ka pēc tautas nobalsošanas saliedējās latvieši un Latvijas tauta, kas bija par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Jāņem vērā, ka referendumā tauta nedeva mandātu rast risinājumu, kā integrēt tos, kas bija par otru valsts valodu.

Nevis vairākumam, bet tiem, kas referendumā palika mazākumā, ir jārīkojas saliedētības veicināšanā. Tas nozīmētu respektēt to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, kas ir jāmācās. Tiem, kas vēlas, jākļūst par valsts pilsoņiem un tiem, kuri to nevēlas, nevajadzētu celt pretenzijas. Pilsoņiem, kuri balsoja par otru valsts valodu, ir jāsaprot, ka Latvijā attiecībā uz valsts valodu nekas nemainīsies. Viņš piebilda, ka tas nenozīmē, ka mums nav minoritāšu tiesības attīstīt savu kultūrvidi.

Kopš referenduma virzība uz saliedētību nav notikusi, jo, piemēram, nepilsoņiem ir izdevīgi izmantot iespēju bez vīzas "ceļot no Lisabonas līdz Vladivostokai". Tas ir iespējams arī Kremļa īstenotās politikas dēļ, skaidroja Zīle. Jau pašlaik iedzīvotājiem ir iespēja iemācīties latviešu valodu, kā arī izmantot naturalizācijas iespējas, un Latvijas valsts nevar vairāk veicināt saliedētību attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas seko Kremļa deklarētajai politikai.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka norādīja, ka referenduma laikā situācija bija diez gan saspringta un tagad novērojams atslābums un nekas sliktāk nav palicis. Politiķi saliedētības veicināšanas labad ir izveidojuši Saeimas Sabiedrības saliedētības komisiju, kā arī valdība un Saeima ir palīdzējusi tam, lai ekonomikā "kaut kas" uzlabotos un būtu ekonomiskā stabilitāte.

Politiķis skaidroja, ka saliedētība ir saistīta arī ar dzīves līmeni, un jāņem vērā, ka iedzīvotāji vēlas pievienoties stiprākajam. Jo stabilāka būs valsts ekonomika, jo vairāk par Latviju lepnums būs cittautiešiem. Tāpat nepieciešams atbalstīt mazākumtautību kultūru, piebilda Līdaka. Viņš norādīja, ka pašlaik Satversmes ievaddaļai tiek piedāvāts diplomātisks un labs teksts, taču arī to kāds var mēģināt izmantot situācijas saspīlēšanai.

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs (SC) pauda, ka kopš valodas referenduma viss iet uz slikto pusi un etniskā spriedze pieaug, jo "kādam tas ir izdevīgi". Urbanovičs tieši nepaskaidroja, kam tas ir izdevīgi, taču norādīja, ka Latvijā toni nosaka valdība. Lai arī bez vainas nav arī opozīcija, taču valdības ietekme neesot samērojama ar opozīcijas iespējām.

Ir redzams, ka varā ilgāku laiku saglabāsies etniskais nodalījums, tāpēc tas var izprovocēt kādu reakciju, izteicās politiķis. Daļa no SC atbalstītājiem aicina nevis meklēt kompromisus, bet mudina "iet uz ielas", ņemt varu un pieprasīt savas tiesības. Politiskā spēka frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka katram no šiem cilvēkiem ir sava īpaša sāpe, kāpēc viņiem ir šāds viedoklis. Vienai daļai tā ir sociālā ūdensšķirtne, jo viņiem neiet labi, un cilvēkus biedē tas, ka arī nekļūs labāk.

Urbanovičs skaidroja, ka viņa izmantotās pieejas - dialoga, kā arī kopīgā un saskaņas meklēšanas - laiks ir pagājis un tagad ir pieprasītas citas metodes, kuras varētu īstenot "citi ļaudis". Viņš gan turpinās pildīt vēlētājiem dotos solījumus un izmantos dialogu.

Kā ziņots, 2012.gada 18.februārī notikušajā referendumā par divvalodību 74,8% vēlētāju nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, kas paredzētu krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Savukārt par bija 24,88% referenduma dalībnieku.