Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL–TB/LNNK) savā deviņu mēnešu pilnvaru laikā plāno mazāk pievērsties tām jomām, kurās nav vērojamas problēmas. Viņaprāt, vissteidzamākie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē risināmie jautājumi saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu jauno programmēšanas periodu un iepriekšējā perioda līdzekļu apguvi. Būtisks jautājums būšot arī par ministrijas sadarbību ar pašvaldībām šo fondu apguvē.
"Tādām pašvaldībām kā Mālpils novads ES fondi šajā plānošanas periodā tikpat kā nav pieejami. Tāpēc diezin vai ministrs te kaut ko varēs palīdzēt. Novada ceļu uzturēšanai mums ir nauda no Zemkopības ministrijas administrēta fonda," jaunā ministra ieceres komentēja Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. "Attiecībā uz pārējo, cik zinu, šogad pieejami 42 miljoni eiro ES fondu naudas ēku siltināšanai, bet tā ir jāsadala starp 119 pašvaldībām. Aptuveni 40 miljoni paredzēti dažādiem nelieliem līderprojektiem. Taču arī šī summa ir domāta kādiem 50 Latvijas novadiem, jo Latgalei ir savas programmas attīstībai. Rezultātā tāda sīknauda vien sanāk."
"Es pat nezinu, ko atbildēt sava novada cilvēkiem, kas man vaicā, kur tā Eiropas nauda paliek. Varbūt lielo pilsētu vadītājiem uz šo jautājumu ir cita atbilde, bet man nav skaidrs, kas īsti notiks nākamajos septiņos gados," visai skeptisks ir Mālpils mērs.
Savukārt Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks teic, ka šāda jaunā ministra apņemšanās ir apsveicama: "Mūsu pašvaldībām ir ļoti būtiski piesaistīt Eiropas finansējumu novadu attīstībai. Ceru, ka turpmāk ministrijā tiks veicināta vienlīdzīga attieksme pret visām pašvaldībām neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tāpat sagaidām, ka tiks pilnveidota un nodrošināta līdzvērtīga komunikācija starp ministriju un pašvaldībām, vairāk uzklausot mūsu vajadzības un ierosinājumus."
"Visu laiku tiek runāts par Nacionālajā attīstības plānā iekļauto novadu attīstības centru modeli "9 plus 21" jeb deviņām pilsētām un 21 attīstības centru. Tādā ziņā mūsu novada nākotne pašlaik galīgi nav skaidra," tikmēr uzskata Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko. "Ja skatāmies uz plānošanas periodu no 2014. līdz 2020. gadam, noprotams, ka nauda būs energoefektivitātes uzlabošanas projektiem, jauniešu nodarbinātības programmām un kaut kam, kas saistīts ar kultūru. Taču arī tur pagaidām īstas skaidrības nav, jo plānošana attiecas uz otro pusgadu. Bet kā pašlaik risināt problēmas ar ceļu uzturēšanu, ar apkuri?"
"Pie Eiropas fondu naudas bērnudārzu siltināšanai tiekam, bet tās ir tik maz, ka, rīkojot konkursu, kurā jāuzvar lētākajam piedāvājumam, tāpat neko prātīgu izdarīt nevar," skaidro Inčukalna pašvaldības vadītājs. "Arī līdzekļu apguves termiņi, ņemot vērā to, ka iepirkumu konkursu rezultāti parasti tiek pārsūdzēti, ir tādi, ka siltināšanas un apmešanas darbi jāveic ziemā. Objektam jābūt gatavam pavasarī, kad normālos apstākļos darbus tikai varētu sākt. Nebūs nemaz ilgi jāgaida, līdz apmetums sāks birt nost. Mēs, protams, saprotam, ka tāda ir dzīve, un ceram uz to labāko."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
