LETA
Jau šosvētdien, 23. februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" norisināsies gada lielākais notikums Latgaliešu kultūrā - tiks pasniegtas balvas "Boņuks" 19 nominācijās. Šoreiz Gada balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā piešķirta kordiriģentei, mūzikas pedagoģei Terēzijai Brokai, informē "Gors" pārstāve Aija Eriņa.

Kordiriģente, mūzikas pedagoģe Terēzija Broka dzimusi 1925. gada 30. septembrī Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā, Zviedriņu ciemā zemnieku daudzbērnu ģimenē. 1934. gadā Terēzija Broka uzsākusi mācības Vītolu pamatskolā, dziedājusi skolas un baznīcas koros.

Pēc pamatskolas beigšanas 1940. gadā iestājusies Rēzeknes 1. vidusskolā, kuru absolvējusi 1946. gadā. Šajā gadā viņa iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā. 1949. gadā Terēzija Broka iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļā.

Pēc konservatorijas beigšanas – no 1954. gada līdz pat 2000. gadam - viņas vienīgā pamata darbavieta bija Daugavpils mūzikas vidusskola, kur Terēzija Broka veica pedagoģisko un audzināšanas darbu kordiriģentu nodaļā. Daudzi viņas audzēkņi tagad strādā par dziedāšanas skolotājiem vispārizglītojošās skolās, veic pedagoģisko darbu vidējās un augstākās mūzikas mācību iestādēs, ir aktīvi kultūras darbinieki, vada pašdarbības koru kolektīvus un skolēnu korus daudzās Latvijas pilsētās un lauku rajonos, īpaši Latgalē.

Paralēli pedagoģiskajam darbam Terēzija Broka aktīvi veikusi arī sabiedrisko darbu, vadot pašdarbības korus, ansambļus, aktīvi iesaistoties sava novada Dziesmu svētku un citu pasākumu rīkošanā.
Terēzija Broka bijusi Latgales novada Dziesmu svētku, Skolotāju kora salidojumu un Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģente, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente.

Terēzijas Brokas veikums latviešu un latgaliešu kultūrā novērtēts ar vairākiem apbalvojumiem: Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977), Latvijas Tautas skatuves māksliniece (1986), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995), Kultūras ministrijas balva tautas mākslā un Spīdolas balva (1998), Lielā mūzikas balva (2003), Latvijas Republikas Ministru kabineta goda diploms un balva (2005), Goda daugavpiliete (2005).

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. "Boņuks" ir vienīgā gada balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, un šogad tā tiks pasniegta jau sesto gadu.

Šogad ieviestas nelielas izmaiņas nolikumā un nominācijās – vairākas apvienotas, bet dažas nākušas klāt, piemēram, pirmo reizi tiks pasniegtas balvas par sasniegumiem vizuālajā, audiovizuālajā un skatuves mākslā. Pirms izveidot 2013. gada balvas nolikumu, Latgales vēstniecība GORS aicināja ikvienu kultūras draugu paust savu redzējumu un ieteikumus par balvas nominācijām, vērtēšanu un citiem ar balvu saistītiem jautājumiem. Lielākā daļa viedokļu paudēju atzina, ka balvas nomināciju skaits varētu būt mazāks, rezultātā šogad "Boņuks" tiks pasniegts 19 nominācijās. "Boņuks 2013" rīkotāji ir Latgales vēstniecība GORS un biedrības "Kukuži" un "Latgolys Producentu grupa".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!