Pagājušā gadā valstī reģistrēts 47 561 noziedzīgs nodarījums, kas ir par 2 344 noziegumiem mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina prokuratūras apkopotā informācija. Tomēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo "ir meli, lieli meli un statistika". Taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.
"Iemesli, kāpēc ir šāds stāvoklis, ir tāpēc, ka pagājušā gada pavasarī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem būtiski izmainīta noziegumu klasifikācija pēc to smagumu pakāpes, mainītas soda sankcijas, dekriminalizēti atsevišķi noziedzīgi nodarījumi un uz laiku faktiski tika pārtraukta atsevišķu Krimināllikuma normu piemērošana," šodien ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem 2013.gadā norādīja Kalnmeiers.
Prokuratūras apkopotā informācija liecina, ka visos Latvijas reģionos 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, izņemot Latgali, ir vērojams neliels noziedzības samazinājums.
Reģistrēto sevišķi smago noziegumu skaits pagājušajā gadā attiecībā pret 2012.gadu ir ievērojami samazinājies, proti, no 3205 noziegumiem 2012.gadā uz 1939 noziegumiem 2013.gadā. Reģistrēto smago noziegumu skaits pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu ir samazinājies no 16 390 uz 15 043 noziegumiem. Mazāk smago noziegumu skaits 2013.gadā pret 2012.gadu ir pieaudzis no 14 332 uz 21 990 noziegumiem.
Pagājušā gadā uz 100 000 iedzīvotājiem bija 2360 noziegumi, un tas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs.
"Valstī noziedzīgu nodarījumu skaits ir stabilizējies. Tas ir bez būtiskām izmaiņām. Nav ne progresa, ne regresa. Samazināšanās skaitlis ir maznozīmīgs un reālajā dzīvē nav noticis," uzsvēra Kalnmeiers.
Runājot par šī gada prioritātēm, ģenerālprokurors uzsvēra, ka pirmkārt tā ir pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības kvalitātes paaugstināšana. Tieši no šī darba ir atkarīga kriminālprocesu sekmīga tālākā virzība krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanai saprātīgā termiņā tiesā. "Uzskatu, ka šobrīd vēl neesam sasnieguši to līmeni, lai varētu būt apmierināti ar uzraudzības kvalitāti," uzsvēra Kalnmeiers.
Šis jautājums daudzkārt esot aktualizēts, bet arvien vēlamā prokuroru attieksme nav sasniegta. Vislielākie pārmetumi esot tieši virsprokuroriem par nepienācīgu pakļauto prokuroru darba kontroli. Bieži nākoties konstatēt uzraugošā prokurora nekvalitatīvu darbu, bet no tiešā virsprokurora puses nekāda reakcija nesekojot. Kā uzsvēra ģenerālprokurors, šāda prakse nav pieļaujama, un, ja virsprokurors pats nav spējīgs pieprasīt no padotā pienācīgu darba kvalitāti, augstākajai vadībai ir jāvērtē šī virsprokurora spēja vadīt un kontrolēt pakļauto prokuroru darbu.
Tieši no prokurora uzraudzības kvalitātes paaugstināšanas izriet vairākas Zolitūdes traģēdijas, "Liepājas metalurga", "Latvijas Krājbankas" un daudzu citu īpaši aktuālo krimināllietu kvalitatīvas izmeklēšanas nodrošināšana.
Kā atsevišķs uzdevums ir izdalīta pastiprinātas uzraudzības veikšana tajos kriminālprocesos, kuri uzsākti pēc Valsts kontroles revīzijas materiāliem. Valsts kontrole ir ņēmusi vērā arī procesu virzītāju ieteikumus attiecībā uz revīziju ziņojumu saturu. Šogad Ģenerālprokuratūra veiks prokuratūras struktūrvienībās 2013.gadā no Valsts kontroles saņemto materiālu izpēti jautājumā par civiltiesiskās, administratīvās un disciplinārās atbildības piemērošanu.
Trešā aktualitāte ir saistīta ar Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, proti, vēl arvien ļoti maz tiek piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajām personām. Šajā jomā nepieciešama radikāla darba aktivizācija, jo, kā liecina statistika, ievērojams daudzums noziegumu tiek izdarīti tieši juridisko personu interesēs.
Liels šogad paveicams darbs ir sākt prokuroru profesionālās darbības novērtēšanu.