2015. gadā SIA "GPC Smārde" apritēs 30 gadi, kopš uzņēmuma atvēršanas. Sākumā tas bija kolhoza "Nākotne" cehs, kurā ražoja desas. 1992. gadā uzņēmumu privatizēja tā darbinieki, kļūstot par "GPC Smārde". Šobrīd uzņēmum vadības groži - Daiņa Pūliņa rokās. Ar viņu arī šī saruna.
Vai cūkgaļa pārstrādei nāk no jūsu pašu kautuves?
Kautuve darbojas nosacīti. Iepirkt nobarotas cūkas un tās kaut ir ļoti dārgi. Cūku tirgus Latvijā ir nestabils. Cūkas ir izaudzētas, bet to cena var mainīties dienas vai pat dažu stundu laikā: kamēr brauc pēc cūkām, cena mainās, un beigās pasaka - cūku nopirkt nevar, jo tai cits pircējs, vai arī piemaksā par katru kilogramu.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanu, gaļu iegūstam gan savā kautuvē, gan arī iepērkam no Beļģijas. Tā skaitās augstas kvalitātes gaļa, jo tur audzētām cūkām ir lielāks liesās gaļas iznākums, nekā Latvijā audzētajām. Tas ir svarīgi, jo vietējie pircēji treknumu uzskata par ļaunumu, ka bojā figūru un palielina holesterīna līmeni asinīs. Vietējā gaļa ir drusku treknāka un tāpēc nav vajadzīga. Ar kartupeļiem liesu cūku nobarot nevar.
Vai savā cehā jūs tikai kūpināt vai arī izmantojat citas apstrādes tehnoloģijas?
Mums ir malkas placis, un tāpēc mēs tās jaunās normas, visticamāk, nespēsim izpildīt. Nākošnedēļ Gaļas pārstrādātāju asociācijā ir gaidāma sapulce. Ļoti ceru, ka kūpinājumus nosauks par nacionāliem un vismaz kādu laiku šo normatīvu ieviešanu atliks.
Uzskatu, ka Zemkopības ministrijas ierēdņi nestrādā. Kurš tad tad zina, cik liela tā pieļaujamā benzopirēna norma gaļā patiesībā ir? Man laukos nav juridiskā departamenta, kas seko līdzi ES regulām, man nav zinātnisko līdzstrādnieku, kas pateiks, cik tad daudz tas ir. Nevienam jau nepasaka, ar ko ir jākūpina, lai iegūtu tos divus miligramus. Varbūt vispār nevar kūpināt un gaļa vienkārši jākrāso?! Zemkopības ministrijā ir resursi, tā ir vesela mašinērija, kas tomēr savu darbu nepaveic.
Kārtība Eiropas Komisijā ir tāda: regulu pieņem, atsūta izvērtēšanai. Ja pretenziju nav, tad regulu apstiprina. No Latvijas jau neviens neko nebija iebildis. Tagad, kad nu beidzot ir attapušies, jautā, cik daudz uzņēmumu ir pakļauti šim spiedienam? Izrādās, ka turpat puse būs jāslēdz. Vai vispār kāds drīkstēs kūpināt ar alksni? Tas ir valstiskā mērogā nepadarīts darbs.
Bet jaunās regulas attiecas arī uz Lietuvu...
Lietuvieši gaļu ir krāsojuši visu laiku. Mums ir vairāk pieņemts kūpināt ar alksni, dabīgiem materiāliem, vēl poļiem ir pieņemts kūpināt, bet Lietuva un dienvidu valstis vairāk ēd vītināto gaļu. Arī skandināvi ēd vītinātu gaļu.
Vai jūsu uzņēmumam ir arī kādi nākotnes attīstības plāni?
Gribam paplašināties, ražot jaunu produktu grupu, bet viss atduras pret naudu. Naudu varam izmantot tikai to, ko paši nopelnām. Pašreiz nekādu fondu līdzekļus neesam izmantojuši, varbūt nākotnē tiksim pie kādiem projektiem...
Cik uzņēmumā strādājošo? Kādi darba apstākļi, tradīcijas?
Uzņēmumā strādā 25 cilvēki. Savā ziņā mums ir sezonāls darbs, jo pieprasījums pēc produktiem mainās atbilstoši gadalaikam, piemēram, asinsdesas, ko ražojam salīdzinoši lielā daudzumā, vasarā netiek pieprasītas. Vasarā pieprasa šašliku. Ņemot visu produkciju kopā, dienā saražojam produkciju apmēram līdz vienai tonnai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
