Svētdien, 23. februārī, Ventspils Kultūras centrā pulcējās pilsētas un novada lībieši, viņu draugi un atbalstītāji, lai sirsnīgā atmosfērā - ar dziesmām - atzīmētu Līvu savienības Ventspils nodaļas 25 gadu jubileju, pastāstīja Ventspils novada domes pārstāve Marlena Zvaigzne.
Līvu savienības Ventspils nodaļas darbība aizsākusies 1989. gada 18. februārī. Trīs mēnešus pēc tam, kad Rīgā dibināta Lībiešu kultūras biedrība. Ventspils bija pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kurā lībiešu kultūras grupa tika nodibināta.
Kad 1993. gada februārī Lībiešu kultūras biedrība atguva sākotnējo nosaukumu – Līvu savienība– , tajā jau ietilpa Ventspils, Kolkas, Mazirbes un Rīgas nodaļa.
Ventspils nodaļai pavisam bijuši pieci vadītāji. Pirmais Līvu savienības Ventspils nodaļu gandrīz piecus gadus vadīja Ilmārs Geige, pēc viņa – Gunārs Liepājnieks, Ritma Stūre un Pārsla Rasa, bet kopš 1999. gada februāra. Taču nu jau 15 gadus Līvu savienības Ventspils nodaļu vada Ausma Ernestovska.
Pasākuma laikā Līvu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Ernštreite apsveica Ventspils nodaļas biedrus jubilejā, novērtējot katra ieguldījumu un kopējo nodaļas darbu. Par īpašiem nopelniem lībiešu labā TIENŪ zīmi saņēma viena no Līvu savienības Ventspils nodaļas bijušajām vadītājām Ritma Stūre, kura joprojām aktīvi darbojas Līvu savienības Ventspils nodaļas valdē.
Ar Goda rakstiem OV KĒRA tika apbalvoti 12 aktīvākie Līvu savienības Ventspils nodaļas biedri: Diāna Grīnfelde, Ināra Maksimova, Veronika Geige, Biruta Geige, Edgars Jurbergs, Alfrēds Švanenbergs, Irma Cerbaha, Erna Heidemane, Mirdza Bērziņa, Donvina Bottere, Ēriks Kāpbergs un Imants Kāpbergs.
Ventspils domes deputāte Ilze Buņķe sveica Līvu savienības Ventspils nodaļu svētkos un novērtēja Ventspils lībiešu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē, īpaši akcentējot Ventspils Lībiešu kultūras dienas, kuras katru gadu notiek septembra otrajā nedēļas nogalē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
