Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (ECT) otrdien vienbalsīgi atzina, ka Latvija pieļāvusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktā cietsirdīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu, jo pietiekami efektīvi netika izmeklētas Kaspara Bērziņa sūdzības par viņa aizturēšanas apstākļiem 2004.gada 26.martā. Latvijai nāksies viņam prasītās 20 000 eiro morālā kaitējuma kompensācijas vietā maksāt 4000 eiro, informē Ārlietu ministrijas Preses dienests.
1976.gadā dzimušais Bērziņš šajā dienā tika aizturēts operatīvā eksperimenta ietvaros uz aizdomu pamata par narkotisko vielu realizāciju. Viņu aizturēja Valsts policijas operatīvās grupas darbinieki. Aizturēšanas gaitā Bērziņam tika nodarīti miesas bojājumi.
2004.gada 29.martā Bērziņam tika piemērots pirmstiesas apcietinājums, taču viņš šo lēmumu pārsūdzēja, norādot, ka aizturēšanas laikā viņš esot piekauts. Rīgas apgabaltiesa sūdzību par drošības līdzekli noraidīja, bet tā nevērtēja sūdzībā norādītos faktus par tās autora iespējamo piekaušanu aizturēšanas laikā.
Gadu vēlāk Bērziņš tika atzīts par vainīgu narkotisko vielu glabāšanā realizācijas nolūkā un notiesāts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.
2007.gada 12.martā viņš vērsās Vidzemes apgabaltiesā ar iesniegumu, vēlreiz apgalvojot, ka aizturēšanas laikā viņu esot fiziski ietekmējuši policijas darbinieki. Šis iesniegums tika pārsūtīts Valsts policijas Iekšējās drošības birojam, kas uzsāka dienesta pārbaudi, un pēc pārbaudes rezultātiem 2007.gada 18.jūnijā tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Šo lēmumu Bērziņš atkal pārsūdzēja Ģenerālprokuratūrā, kas 2007.gada 18.jūlijā to atcēla, norādot uz izmeklēšanas nepilnībām un uzdodot Valsts policijas Iekšējās drošības birojam veikt papildus pārbaudi. Pēc papildus pārbaudes veikšanas Valsts policijas Iekšējās drošības birojs atkārtoti atteicās uzsākt kriminālprocesu. Lēmuma pamatotība tika pārbaudīta Ģenerālprokuratūrā, kas ar 2007.gada 8.novembra galīgo lēmumu atstāja spēkā atteikumu uzsākt kriminālprocesu.
Bērziņš vērsās ar sūdzību ECT.
ECT otrdien pasludināja spriedumu šajā lietā. Tiesa noraidīja valdības sākotnēji izvirzīto argumentu, ka sūdzība par izmeklēšanas efektivitāti nav pieņemama izskatīšanai pēc būtības, jo iesniedzējs nav ievērojis noteikto sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai.
ECT atzīmēja, ka pirmo reizi ar sūdzībām par iespējamo policijas vardarbību viņš vērsās Valsts policijā 2004.gada 29.martā, un viņam tika nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze, kurā tika konstatēti viegli miesas bojājumi. Vēlāk viņš savas sūdzības atkārtoja sēdes laikā Rīgas apgabaltiesā, kur tika skatīts jautājums par viņam piemēroto drošības līdzekli.
ECT ieskatā, Bērziņš bija izmantojis viņam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai iesniegtu sūdzību, taču no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ tās netika virzītas tālākai izmeklēšanai. Īsi pēc viņa notiesāšanas, Bērziņš vēlreiz vērsās ar sūdzību par 2004.gada 26.marta notikumiem, un pārbaude tika atsākta. Tā kā neilgi pēc tam viņš vērsās ECT, tad tiesas ieskatā viņš bija ievērojis termiņu sūdzības iesniegšanai.
Vērtējot iesniedzēja sūdzības pēc būtības, ECT vispirms komentēja fiziskā spēka pielietošanu viņa aizturēšanas laikā. Tiesa uzsvēra, ka lietā nav strīda par to, ka aizturēšanas laikā pret iesniedzēju tika pielietots fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, ko vēlāk apstiprināja tiesu medicīnas ekspertīze un slimības vēstures izraksti. Tomēr ECT atturējās vērtēt, vai spēka pielietošanas pret iesniedzēju bija pamatota, jo viņa sūdzības vēlāk netika pietiekami efektīvi izmeklētas, kas liedza ECT izdarīt secinājumus par šo sūdzības daļu.
Komentējot iesniedzēja sūdzību par izmeklēšanas efektivitāti, ECT atkārtoja tās judikatūrā citās lietās pret Latviju paustos secinājumus, proti, tā saskatīja vairākus būtiskus trūkumus Valsts policijas Iekšējās drošības biroja darbā.
ECT atzīmēja, ka, lai gan iesniedzējs pirmo reizi ar sūdzībām bija vērsies neilgi pēc incidenta un viņam nodarītie miesas bojājumi bija dokumentēti slimības vēsturē un apstiprināti tiesu medicīnas ekspertīzē, tomēr tam nesekoja nekādas izmeklēšanas darbības no kompetento iestāžu puses.
Komentējot iesniedzēja sūdzību izmeklēšanu 2007.gadā, ECT atsaucās uz Ģenerālprokuratūras secinājumiem, kas atzina Valsts policijas Iekšējās drošības biroja sākotnējo izmeklēšanu par nepilnīgu. Tiesa īpaši uzsvēra, ka izmeklēšanas gaitā vispār netika vērtēts pret iesniedzēju pielietotā fiziskā spēka samērīgums.
Tiesa arī uzskatīja, ka izmeklēšanas gaitā netika mēģināts pilnīgi un vispusīgi noskaidrot visus lietas apstākļus, nopratinot incidenta aculieciniekus, kā arī ārstus un tiesu medicīnas ekspertu, kas bija apskatījuši iesniedzēju uzreiz pēc incidenta un dokumentējuši viņa miesas bojājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!