Vēstulē norādīts uz neefektīvu tiesisko regulējumu saistībā ar vidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošām ēkām. Lai gan Civillikums un Būvniecības likums formāli nosaka iespēju pašvaldībām sakārtot vai nojaukt bīstamās ēkas, kas atrodas privātajā īpašumā, bet apdraud cilvēku veselību un dzīvību, piedzenot izmaksas no īpašniekiem, taču tas ir ilgstošs, sarežģīts un finansiāli dārgs process. Vēlamo rezultātu nedod arī normatīvo aktu grozījumi, kas atļauj piemērot palielinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Pašvaldība apzinās, ka normatīvais risinājums ir komplicēts un būtu kopskatāms ar nepieciešamajām izmaiņām, kas saistītas ar īpašumtiesību ierobežošanu sabiedrības interesēs. Iespējams, būtu jāpārskata īpašuma atsavināšanas likuma normas, paredzot kārtību, kādā īpašums, kas apdraud iedzīvotāju drošību un kurā pašvaldība spiesta ieguldīt līdzekļus, varētu bez ierobežojumiem pāriet pašvaldības īpašumā.
Domes priekšsēdētāja I.Bērziņa lūdz Saeimas Valsts un pašvaldības lietu komisiju, kā nozares interešu pārstāvi, uzņemties iniciatīvu problēmas risināšanā un izstrādāt iespējamos grozījumus normatīvajos aktos.
Kā jau ziņots, Kuldīgas novada Dome saņēma 1182 iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā grausta, nekustamā īpašuma Kalpaka ielā 1, Kuldīgā, īpašnieks Uģis Tabors aicināts nekavējoties rīkoties, lai novērstu apdraudējumu, ko rada viņam piederošais grausts vecpilsētas centrā.
"Aicinām pašvaldību visstingrākajā veidā vērsties pret bezatbildīgo namīpašnieku, ja nepieciešams, iesniegt Saeimā un valdībā ierosinājumu normatīvajos aktos paredzēt iespēju atņemt ilgstoši novārtā atstātus namīpašumus," rakstīts iedzīvotāju vēstulē.