Vēstulē norādīts uz neefektīvu tiesisko regulējumu saistībā ar vidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošām ēkām. Lai gan Civillikums un Būvniecības likums formāli nosaka iespēju pašvaldībām sakārtot vai nojaukt bīstamās ēkas, kas atrodas privātajā īpašumā, bet apdraud cilvēku veselību un dzīvību, piedzenot izmaksas no īpašniekiem, taču tas ir ilgstošs, sarežģīts un finansiāli dārgs process. Vēlamo rezultātu nedod arī normatīvo aktu grozījumi, kas atļauj piemērot palielinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Pašvaldība apzinās, ka normatīvais risinājums ir komplicēts un būtu kopskatāms ar nepieciešamajām izmaiņām, kas saistītas ar īpašumtiesību ierobežošanu sabiedrības interesēs. Iespējams, būtu jāpārskata īpašuma atsavināšanas likuma normas, paredzot kārtību, kādā īpašums, kas apdraud iedzīvotāju drošību un kurā pašvaldība spiesta ieguldīt līdzekļus, varētu bez ierobežojumiem pāriet pašvaldības īpašumā.