Mazākumtautību bērnudārzos latviešu valodas apguvei atvēlētais laiks nav pietiekams, saka Druviete  (120)

"Nepietiek ar to, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs latviešu valoda tiek mācīta 15 minūtes dienā. Jānodrošina, lai bērniem jau pirmsskolas izglītības iestādē būtu iespējams attīstīt savu dzimto valodu un kultūru, bet vienlaicīgi arī sākt latviešu valodas apguvi," uzsvēra Druviete.

Viņa norāda, ka valdības deklarācijā ir ietverts punkts, ka jāpalielina latviešu valodas loma sabiedrībā. Par pirmsskolas iestāžu tīkla sakārtošanu esot paredzētas nopietnas pārrunas arī ar pašvaldībām, it īpaši Rīgu. "Mums jāvirzās uz to, lai mazinātu pirmsskolas izglītības iestāžu šķirtību pēc valodas principa. Bērniem ir jāuztur viņu dzimtā valoda, bet vienlaikus jāstiprina latviešu valodas vide, kas šādos nošķirtos bērnudārzos nav iespējams," akcentēja ministre.

Pēc Druvietes domām, arī mazākumtautību pamatizglītības un vidējās izglītības programmās jānodrošina iespēja izkopt augsta līmeņa valsts valodas prasmi, vienlaikus saglabājot iespēju apgūt dzimto valodu un kultūru. "Patlaban visi pamatskolas un vidusskolas beidzēji kārto eksāmenu valsts valodā. Eksāmenu rezultāti ir samērā labi, bet reālās latviešu valodas zināšanas tomēr nav pārliecinošas. Protams, tikai absolventu latviešu valodas prasme Latvijas sabiedrībā nenodrošinās valsts valodas statusam atbilstošu dominanti. Jāmainās attieksmei pret valodas izvēli arī ikdienas saziņā, tomēr skolas var darīt ļoti daudz," uzskata ministre.

Viņa norāda, ka pašreiz daudzas skolas izvēlas tādus mazākumtautību programmu paraugus, kas latviešu valodas prasmes augstā līmenī nenodrošina. Valdības sadarbības līgumā paredzēts apzināt priekšnoteikumus, lai no 2018.gada valsts un pašvaldību finansētās skolās mācību priekšmeti, izņemot tos, kas nodrošina mazākumtautību valodas un kultūras identitāti, tiktu mācīti latviešu valodā.

Tas būtībā nozīmējot vispārināt tā saukto pirmo mazākumtautības izglītības paraugu, kur priekšmetu apguve jau tagad notiek valsts valodā, izņemot tos priekšmetus, kas nodrošina mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvi. "Pašlaik šādu modeli izvēlas ap 5% skolu. Manuprāt, latviešu valodas stiprināšanai skolās nav vajadzīgi likuma grozījumi, bet vienkārši jāmotivē skolas izvēlēties to iespēju, kas paredzēta pašreizējā likumdošanā," sacīja ministre, uzsverot, ka valdības sadarbības līgumā nav runa par kādu radikālu reformu, bet tas ir nākamais secīgais solis bilingvālās izglītības sistēmā, ko Latvija mērķtiecīgi attīsta jau no 1989.gada.

Kā ziņots, koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.