"Jau bakalaura darbā centos rast risinājumus, ko darīt, lai samazinātu ūdens līmeņa paaugstināšanos Usmas ezerā. Šāda problēma ir aktuāla kopš 1927. gada, turklāt, veicot ūdens līmeņa mērījumus, līkne visu laiku iet uz augšu," teic Kristīne, kura pašlaik studē vides inženierzinātnes maģistrantūras programmā Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Jaunā pētniece atklājusi, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās Usmas ezerā negatīvi ietekmē tūrisma attīstību, jo ūdens noskalo smilšainās pludmales un izposta ezera krastā iekārtotās atpūtas vietas.
Turklāt ūdens līmeņa svārstības maina Moricsalas dabas rezervāta sugu daudzveidību. Pastāv iespēja, ka sala ar laiku var sadalīties divās daļās. Lielajai Usmas ezera baseina teritorijai ir tikai viena izteka – Engures upe, kas nespēj aizvadīt lieko ūdeni. Visticamāk, ūdens noteci kavē Engures upē pirms 13 gadiem uzbūvētā mazā hidroelektrostacija – vienīgā Ventspils novadā.
"Ik reizi kopā ar pasniedzēju, savu diplomdarba vadītāju Ingu Grīnfeldi, dodoties uz hidroelektrostacijai, redzam, ka tajā ir pārāk augsts ūdens līmenis. Secinājām, ka tas tā notiek arī tāpēc, ka upē joprojām ir sešdesmito gadu beigās uzstādītā zušu ķeršanas iekārta jeb tacis, kas ūdens plūsmu aizsprosto. Turklāt Engures upē vairākās vietās, arī pie HES, izveidojies aizaugums. Dažviet Engurē vīd pārpurvotas vietas ar ūdenī sakritušiem kokiem," teic studente.
Kristīne ir izstrādājusi jauna zušu tača projektu. Viņa ierosina zivju nenārstošanas laikā no upes izcelt blīvi saliktos režģus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
