Iekšlietu ministrijai ir bažas, ka gadījumā, ja tiks pieņemti Krimināllikuma grozījumi, kas paredz pat brīvības atņemšanu par bijušās Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu, var notikt provokācijas, kuru mērķis ir diskreditēt Latvijas valsti.
"Mums jau ir indikācijas, ka būs demonstratīvi paziņojumi ar mērķi, lai cilvēki tiktu saukti pie atbildības ar mērķi iziet šo tiesas procesu un aizietu līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai un beigās to visu pagrieztu pret Latviju un vēl jo vairāk diskreditēt Latviju starptautiskajā sabiedrībā," trešdienas vakarā LTV raidījumā "Sastrēgumstunda" teica Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Viņa norāda, ka ir konkrēti cilvēki, kuri jau paziņojuši, ka pēc likuma pieņemšanas plāno publiski paust savu viedokli par Latvijas okupāciju, lai panāktu, ka tiek saukti pie kriminālatbildības. Iekšlietu ministrijas pārstāves ieskatā, šobrīd no likumprojekta nav skaidri saprotams, kādi tieši izteikumi saistībā ar PSRS vai nacistisko Vāciju tiks uzskatīti par krimināli sodāmiem.
Tikmēr Saeimas deputāts Andrejs Judins (V), kas ir viens no Krimināllikuma grozījumu iniciatoriem, uzsver, ka naida noziegumi ir jāsoda un naida runa rada nopietnu apdraudējumu kā valsts drošībai, tā arī cilvēka cieņai.
"Mums ir leģitīms mērķis ierobežot vārda brīvību. Pārkāpuma ideja ir vienkārša - ja kāds noliegs acīmredzamu un zināmu faktu, ka pret Latviju tika īstenota agresija, viņš izdarīs šī likuma pārkāpumu," plānotās izmaiņas skaidro Judins.
Iecerētos grozījumus atbalsta arī Nacionālo Apvienību pārstāvošā tieslietu ministre Baiba Broka: " Vēstures fakti ir neapgāžami. Un ir ļoti daudz cilvēku, kas vēl ir dzīvi un kas ir bijuši upuri šiem režīmiem. Ja kāds var trivializēt un publiski slavināt vai apšaubīt to režīmu, kas ir nodarījis pāri, tad likumdevēja pienākums ir preventīvi pasargāt un adekvāti ierobežot vārda brīvību, lai respektētu šo cilvēku cieņu."
Tikmēr grozījumu oponents, "Saskaņas centra" politiķis Valērijs Agešins uzsver, ka pret iecerētajiem grozījumiem ir gan Ārlietu un Iekšlietu ministrijas, gan prokuratūra.
Viņaprāt, pilnīgi pietiek ar Krimināllikumā jau esošo pantu par genocīda noliegšanu un kara noziegumiem, bet jaunā norma varētu palīdzēt izrēķināties ar citādāk domājošajiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!