Pašvaldībām domā atļaut brīvprātīgi apvienoties  (17)

Grozījumi paredz - lai pašvaldību apvienošanās nenotiktu haotiski, administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var apvienoties, noteiks Ministru kabinets, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas preses dienestā.

Lēmumu par apvienošanos un jaunveidojamās administratīvās teritorijas nosaukumus pieņems apvienošanā ieinteresētās pašvaldības dome. Pieņemtais lēmums būs jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas sagatavos attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Galīgo lēmumu par pašvaldību apvienošanu, izvērtējot iedzīvotāju intereses un attiecīgo pašvaldību lēmumus, pieņems Saeima.

Plānots, ka pašvaldības varēs apvienoties gan pirms, gan arī pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs iepriekš norādīja, ka „tā būs iespēja pašvaldībām, kas vēlēsies, apvienojoties veidot jaunas administratīvās teritorijas, lai kopīgi risinātu iedzīvotājiem aktuālus jautājumus", uzsverot, ka no atbildīgās ministrijas gaida skaidru rīcības plānu, kā realizēt šo ieceri.

Izmaiņas likumā rosinātas, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidoti daudzi novadi, kas neatbilst novadu veidošanas kritērijiem un kuros nav spēcīgu attīstības centru, kā arī ir samērā daudz nelielu pašvaldību, kas nespēj patstāvīgi realizēt savas funkcijas.

Tāpat reformas rezultātā ir izveidojusies iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, un tas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu un atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošanu pašvaldībām, norāda likumprojekta autori.

Par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā Saeima lems vēl otrajā un trešajā lasījumā.  

Jau vēstīts, ka administratīvi teritoriālā reforma tika realizēta 2009.gadā, no 522 pašvaldībām izveidojot 109 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētas. Vēlāk gan novadu skaits mainījās, no Rojas novada atdaloties Mērsraga novadam.

Reforma gan laiku pa laikam tiek kritizēta, uz kļūdām tās īstenošanā un nepilnībām panāktajos rezultātos norādījuši gan Saeimas deputāti, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pērnā gada februārī VARAM nāca klajā ar ziņojumu, kurā izvērtēja administratīvi teritoriālo reformu. Ministrija secināja, ka reformas dēļ tika izveidotas pēc iedzīvotāju skaita lielākas pašvaldības, kam ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas. Ir izveidotas lielākas pašvaldības, kuras sekmīgāk spēj piesaistīt privātās un publiskās investīcijas, tostarp arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Ministrija gan secināja, ka joprojām saglabājas daudzas problēmas, ar kurām mazās pašvaldības cīnījās arī pirms reformas. Valstī joprojām ir 36 novadi ar iedzīvotāju skaitu zem 4000, kas ir trešā daļa no visiem novadiem.