Rēzeknes dome nemierā ar informācijas pieejamību un grib pašvaldības radio  (49)

11.februārī pašvaldības aģentūra "Rēzeknes kultūras un tūrisma centrs" izsludinājusi iepirkuma konkursu aprīkojuma, iekārtu un mēbeļu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē, Pils ielā 4, kur atrodas nule atklātā koncertzāle. Iepirkuma paredzētā līgumcena svārstās no 42 000 eiro līdz 71 143 eiro. Rēzeknes pilsētas domes pārstāve Marina Sokolova portālam "Delfi" paskaidroja, ka tehnikas iegādi un studijas uzturēšanu plānots segt no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Iepirkumā pašvaldības aģentūra vēlas iegādāties apraides iekārtas, piemēram, radioreleja iekārtu, radioraidītāju un tā sastāvdaļas, radiokodētāju skaņas signāla pieņemšanai un pārraidīšanai, audioprocesoru, FM-procesoru, barošanas ierīci, mikrofonus, austiņas, mikserpulti, ētera datoru un citas ierīces. Pie ierīču tehniskajiem parametriem minēts, ka radioreleja iekārta darbosies brīvā 5 GHz radiofrekvencē un apraides attālums plānots 10 kilometri un vairāk. Savukārt radioraidītājam jābūt ar iebūvētu digitālo stereokodētāju un harmonikfiltru, kā arī frekvences precizitātes regulētāju šādā frekvenču joslā: 87.5-108 MHz | 65.9-74 MHz.

Jautāta, kāpēc pašvaldībai ir nepieciešama tik specifiska aparatūra, Sokolova paskaidroja, ka tā cer veiksmīgāk un plānveidīgāk informēt Rēzeknes pilsētas iedzīvotājus par pašvaldības struktūru darbību, Eiropas projektu īstenošanu, izmaiņām sociālajā sfērā un kultūras pasākumiem. Rēzeknes pilsētas dome ir noslēgusi līgumus ar dažām radiostacijām, kuras pārraida Latgales reģionā (Latgales radio, SWH Plus Latgale, Krievijas hītu radio) un ar jaunās tehnikas palīdzību pašvaldība cer uzlabot sižetu kvalitāti.

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, minēto radiostaciju apraides teritorijā skan ziņas par Rēzekni, kuras gatavo Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti, un intervijas ar domes priekšsēdētāju un citām amatpersonām. Daļa no intervijām tiek ierakstīta diktofonā, daļa – īrētā studijā, un, lai uzlabotu ziņu un interviju skanēšanas kvalitāti minētajās radiostacijās un nodrošinātu piedāvāto programmu daudzveidību, Rēzeknes pilsētas dome SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" telpās plāno ierīkot skaņu ierakstu studiju, paskaidroja Sokolova.

Studijas ierīkošana šajā posmā neparedz jaunu darbavietu radīšanu, raidījumus ierakstīs Sabiedrisko attiecību nodaļas un pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" speciālisti, kuriem, kā norāda Sokolova, ir iepriekšēja darba pieredze radiostacijās. Interese par konkursu ir, taču Sokolova nevarēja pateikt, cik daudzi to izrādījuši.

Rēzeknes pilsētas dome neizslēdz iespēju nākotnē veidot oficiālu pilsētas radiostaciju, kas piederētu pašvaldībai, vai nodot raidīšanas iespējas citam operatoram, tāpēc iepirkumā ir iekļautas arī apraides iekārtas. To, kad pašvaldības radio varētu tapt, šobrīd neviens nevarot pateikt, sacīja Sokolova. Taču viņa norādīja, ka informācijas trūkums pilsētā patiešām ir problēma. Šobrīd Rēzeknes pašvaldība izdot pašvaldības avīzi "Rēzeknes Vēstnesis", taču ar to nepietiek, lai par visām domes aktivitātēm informētu iedzīvotājus.

Arī domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) sarunā ar portālu "Delfi" norādīja, ka viens no pašvaldības uzdevumiem ir informēt iedzīvotājus par to, ko dara pašvaldība, ko tā ir izdarījusi un ko plāno darīt. Jautāts, vai šāds pašvaldības kontrolēts medijs nekļūs par politisko ruporu, Bartaševičs to noliedza. Arī Sokolova sacīja, ka plānots pārraidīt tikai ziņas, nevis politisko reklāmu, piemēram, priekšvēlēšanu laikā.

Jautāts, vai radio izveide ir primārais, kam tērēt pašvaldības naudu, Bartaševičs norādīja, ka 2014.gadā pašvaldības budžets ir 32,9 miljoni eiro un, ņemot vērā maksimālo iepirkuma summu - 71 143 eiro -, tēriņi nav nesamērīgi.

Opozīcijā esošais Rēzeknes domes deputāts Jāzeps Korsaks (Latgales partija) uzskata, ka domes radio nav nepieciešams un tā būs tikai lieka naudas izšķiešana. Sarunā ar portālu "Delfi" viņš pauda, ka nav lietderīgi radīt radio, kas skanēs tikai pilsētā un tās apkaimē, ko dzirdēs tikai paši iedzīvotāji. "Sanāk, ka Ziemeļu rajona iedzīvotājus informēs par to, kas notiek otrā pilsētas galā," absurdu šo ideju dēvē opozīcijas deputāts.
Korsaks uzskata, ka pilsēta ir jāreklamē plašāk, citās pilsētās un kaimiņvalstīs, lai piesaistītu tūristus.

Informēšanai par pašvaldības darbu, saistošajiem noteikumiem un citām aktualitātēm pietiek ar pašvaldības avīzi "Rēzeknes Vēstnesis", kā arī citu vietējo presi un radio, kā arī Latgales televīziju, uzskata Korsaks. Pilsētā ir arī privāts laikraksts "Rēzeknes Vēstis", tā versija krievu valodā, "Latgales radio", radio "Ef-Ei", kā arī citi mediji un ziņas par jaunumiem pašvaldībā var uzzināt arī interneta portālā "Rēzekne.lv". Korsaks ir neizpratnē par to, kas liek domei domāt, ka iedzīvotājiem nepietiek ar šobrīd pieejamo informāciju, jo aptaujas par to nav bijušas.

Korsaks norāda, ka nav arī izstrādāta plānotā radio koncepcija, bet iekārtas jau vēlas iepirkt. Deputāts domā, ka tas ir pārsteidzīgs lēmums, kam tikai tik lieki tērēta domes nauda.

Sokolova portālam "Delfi" sacīja, ka jau tagad dome maksā medijiem par pašvaldības informācijas ievietošanu. Piemēram, Latgales televīzijai vidēji mēnesī Rēzeknes dome maksā 1200 eiro un par šādu naudu nedēļā veido piecus sižetus un interviju ar domes vadību. Maksāts tiek arī radio un avīzēm, taču Sokolova precīzu summu, kāda šiem mērķiem tiek atvēlēta, nevarēja nosaukt.

Radio frekvences iegādes gadījumā Rēzeknes pilsētas dome noteiktajā kārtībā informēs Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un saskaņos visas nepieciešamās darbības likumdošanā noteiktajā kārtībā. NEPLP juriskonsulte Iveta Pelše portālam "Delfi" norādīja, ka padome no Rēzeknes domes nekādus iesniegumus par apraides tiesību piešķiršanu nav saņēmusi. VAS "Elektroniskie sakari" pēc NEPLP pieprasījuma ir sagatavojusi informāciju par brīvajiem frekvenču piešķīrumiem 2014. gadā un tajā nav norādīts, ka Rēzeknē būtu kāda brīva frekvence.