Latviešu leģionāru piemiņas dienā, 16.martā, no plkst.10 līdz 13 pieteikts pikets pie Latvijas Radio ēkas Doma laukumā 8, informēja Rīgas domē.
Piketu pieteikusi privātpersona Valērijs Oščenkovs, kurš norādījis, ka vēlas paust nostāju "pret "Waffen SS" veterānu glorifikāciju Latvijā". Viņš norādījis, ka pasākumā varētu piedalīties ap 100 dalībnieku.
Jau ziņots, ka ar identisku saukli 16.martā no plkst.10 līdz 13 pie Brīvības pieminekļa pulcēsies arī biedrība "Apvienība pret nacismu", kura iecerējusi pulcēt ap 200 domubiedru un, līdzīgi kā pagājušā gadā, vēlas izmantot skaņu pastiprinošas ierīces. "Apvienība pret nacismu" arī iecerējuši nolikt ziedus un vainagus nacisma upuru piemiņai.
Pašvaldība brīdinājusi pasākuma organizatorus, ka "antifašistu" aktivitātes nedrīkstēs traucēt citus pieteiktos pasākumus Brīvības pieminekļa teritorijā. Pasākumu pieteikumi pašvaldībā vēl nav izskatīti.
Kā ziņots, Brīvības pieminekļa apkaimē 16.martā pieteikti trīs latviešu leģionāru piemiņas pasākumi.
Biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa no plkst.11 līdz 13 pieteikusi gājienu. Pēc piemiņas dievkalpojuma Doma baznīcā aptuveni 100 cilvēku dosies gājienā cauri Vecrīgai, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Biedrība "Paspēlēsimies" jau no plkst.6 līdz 13 Brīvības pieminekļa apkaimē, ieskaitot piemineklim pieguļošo zaļo zonu Bastejkalnā un operas skvēra pusē, plāno izvērst informatīvu sanāksmi, lai atgādinātu par 1944.gada 16.martā notikušajām latviešu leģionāru kaujām. Pasākums pieteikts plašā teritorijā, taču iesniegumā Rīgas domei norādīts, ka tajā varētu piedalīties aptuveni 10 cilvēku.
Trešo pieteikumu iesniegusi privātpersona Jānis Devjatņikovs - viņš no plkst.10 līdz 14 teritorijā no Laimas pulksteņa līdz pilsētas kanāla tiltam vēlas rīkot piketu Latvijas leģionāru piemiņai. Pasākuma organizators norādījis, ka šajā pasākumā piedalīsies aptuveni 50 cilvēku.
Pieteikumi iesniedzami 10 darba dienu laikā pirms pasākuma norises. Kad šis termiņš būs noslēdzies, Rīgas dome izvērtēs visus iesniegtos pieteikumus. Iesniegumi arī nosūtīti drošībsargājošām iestādēm izvērtēšanai.
Rīgas dome 2011. un 2012.gadā aizliedza visus pasākumus 16.martā, taču tiesa šos aizliegumus atcēla un pasākumi notika.
Pērn pašvaldība pasākumu organizēšanu neierobežoja, līdz ar to Brīvības pieminekļa laukumā notika trokšņaina viedokļu apmaiņa. Brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, biedrība "Apvienība pret nacismu" iedarbināja skaļruņus un atskaņoja skaļu padomju laiku mūziku krievu valodā un uzrunas.
Leģionāru atceres dienas dalībnieki kritizēja Rīgas domi, kura pieļāvusi, ka vienā vietā vienlaicīgi pieļauti pasākumi ar pretēju viedokļu paušanu, tādējādi veicinot konfrontācijas. Nacionālā apvienība savukārt pieprasīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju, norādot, ka policijas rīcība, "pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties". Vēlāk demisijas pieprasījums gan tika atsaukts.
Pēc šiem incidentiem pie Brīvības pieminekļa Saeimas deputāti pērn novembrī pieņēma grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas policistiem nosaka plašākas pilnvaras pasākumu laikā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
