Uz jautājumu par drošības riskiem minētajā dienā IeM un DP pārstāvji atturējās sniegt komentāru, it sevišķi par to, vai šogad, vēlēšanu gadā, gaidāmi augstāki drošības riski un vai uz pasākumiem Rīgā varētu ierasties radikāli noskaņotas personas no ārvalstīm.
Iekšlietu ministrijā žurnālistiem teica, ka piketu ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir jūtīgs temats, jo gan likumdevējiem, gan pašvaldībām ir jāspēj līdzsvarot Satversmē noteiktās tiesības uz pulcēšanos un vārda brīvību un drošību. Lai pašvaldībām būtu lielākas iespējas ietekmēt piketu norisi to saskaņošanas procesa laikā, pēc 16.marta notikumiem pagājušā gadā iekšlietu ministrs rosināja vairākus grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".
Grozījumi stājās spēkā pagājušā gada nogalē, un tie nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, netraucējot īstenot pasākuma mērķi, ja tā kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norisē. Tāpat pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts drošību vai sabiedrības drošību.
Grozījumi paredz arī to, ka sapulces laikā drīkstēs izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas tikai tad, ja tās ir pieteiktas vienlaikus ar pasākumu un minēto iekārtu lietošana nav ierobežota vai aizliegta. Tāpat policijas darbinieks ir tiesīgs noteikt sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus pasākuma norisei neatkarīgi no tā, kāds ir bijis pašvaldības lēmums.
"Šogad ir jauni instrumenti, kas ļauj no līdzīgām situācijām kā pagājušā gadā izvairīties. Jautājums, vai un kā tie tiks izmantoti. Taču, neskatoties uz iespējamiem dažādiem attīstības scenārijiem un pašvaldības lēmumu, Valsts policija un Drošības policija, kā katru gadu, rūpīgi gatavojas 16.martam. Ar mērķi nepieļaut fiziskas sadursmes tiek izvērtēti drošības riski, veiktas pārrunas ar pasākumu organizētājiem un Rīgas domi. Balstoties uz šo informāciju, tiks arī izstrādāts speciāls rīcības plāns," norādīja IeM.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka, visticamāk, konfrontācija būs, taču policijas uzdevums būs nodrošināt, lai visi no pasākuma aizietu mājās veseli.
DP aģentūrai LETA teica, ka 16.martu dažādas organizācijas izmanto provokatīvām aktivitātēm, kuru mērķis ir graut valsts varas un Latvijas starptautisko prestižu, kā arī veicināt sabiedrības šķelšanos. Šī iemesla dēļ DP atbilstoši savai kompetencei izvērtē dažādus potenciālos riskus un pievērš pastiprinātu uzmanību procesiem virtuālajā vidē.
Jau ziņots, ka Brīvības pieminekļa apkaimē 16.martā pieteikti trīs latviešu leģionāru piemiņas pasākumi. Divos pasākumos pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā plāno pulcēties arī leģionāru pretinieki.
Rīgas dome nākamnedēļ izvērtēs visus iesniegtos pieteikumus. Iesniegumi arī nosūtīti drošībsargājošām iestādēm izvērtēšanai.