Pabriks: Krievija ir pilnībā zaudējusi uzticamību no kaimiņvalstu puses  (300)

"Gan Latvija, gan Eiropas Savienība (ES) un NATO ir mēģinājusi veicināt atklātību un caurspīdīgumu no Krievijas amatpersonām, lai veidotu pragmātiskas un ilgtspējīgas attiecības, taču pēdējo dienu notikumi liecina, ka Krievija nav uzticams sadarbības partneris. Ja līdz šim militārais apdraudējums Baltijas valstīm no Krievijas puses tika vērtēts vairāk kā hipotētisks, diemžēl tās piekoptā politika liecina, ka Krievija izmantos jebkuru nestabilitāti kaimiņvalstīs, lai atjaunotu savu impēriju bijušajā PSRS teritorijā. Notikumi Ukrainā līdzinās tiem, kas notika Čehoslovākijā 1968. gadā, kad PSRS iebrukumu suverēnā valstī, attaisnoja ar "lūgumu pēc palīdzības"," publiskā paziņojumā norāda Pabriks.

Pabriks arī uzskata, ka situācija Ukrainā, kā arī pastiprinātā Krievijas klātbūtne Baltijas valstu pierobežā, liecina, ka NATO klātbūtne Baltijas valstu teritorijā ir jāpalielina.

"Tāpat Latvijai ir stingri jāvirzās uz Valsts aizsardzības koncepcijā norādīto mērķu īstenošanu, tajā skaitā pakāpenisku valsts aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no IKP. Mēs nedrīkstam paļauties tikai uz NATO palīdzību, Latvijas armijai nepieciešamības gadījumā ir jābūt spējīgai reaģēt profesionāli un nekavējoties. Valsts aizsardzības koncepcijas pieņemšana un sauszemes spēku mehanizācijas projekta uzsākšana ir tikai pirmie soļi, lai mēs to spētu īstenot," norāda aizsardzības eksministrs.

"Nopietni jāapsver ekonomisko sankciju vēršana pret Krieviju, kā arī Eiropas Savienībā steidzami jāpieņem lēmums par tā saucamā Magņicka likuma pieņemšanu, kas virknei Krievijas amatpersonu liegtu ieceļot ES, kā arī dotu tiesības iesaldēt viņu banku kontus. Tāpat konkrētas sankcijas būtu vēlamas arī lielā astotnieka, jeb G8 ietvaros," rezumē Pabriks.

Jau vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstīja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut Krimā izmantot Krievijas karaspēku, vēsta aģentūra UNIAN.