Tuvākajā laikā Briselē tiksies NATO valstu vēstnieki, tostarp Latvijas vēstnieks šajā organizācijā Māris Riekstiņš. Pēc Skudras domām, tas arī ir tas, kas Latvijai jādara, un atliek vien gaidīt, kāds būs apspriedes rezultāts.
Skurda sacīja, ka Ukrainā izveidojusies krīzes situācija joprojām ir ļoti nestabila - tā varētu attīstīties gan stabila regulējuma, gan tālāka saasinājuma virzienā.
Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka daudz aspektu liecina, ka Krievija varētu lemt par karaspēka ievešanu Ukrainas teritorijā, un ne tikai Krimā, bet arī citos Ukrainas reģionos, piemēram, Harkovā. Tas varētu notikt tad, ja turpināsies sadursmes starp Krieviju atbalstošajiem demonstrantiem un Ukrainas pašreizējo pārejas valdību atbalstošiem demonstrantiem, īpaši, ja būs upuri, viņš sacīja.
Skudra arī atgādināja, ka Krimas pilsētā Sevastopolē ir Krievijas Melnas jūras kara flotes bāze, līdz ar to Ukrainā jau ir Krievijas karaspēks. "Es prognozēju, ka Krievijas karaspēks no Krimas neaizies tā formālā iemesla dēļ, ka ir šī vienošanās - ir jūras kara flotes bāze Sevastopolē," viņš izteicās.
Ārpolitikas ekspertam arī šķiet aizdomīga Krievijas prezidenta Putina lūguma atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā pozicionēšanā par parlamenta, nevis paša Putina iniciatīvu, kā arī argumenti, ka "tie visi ir tikai pagaidu pasākumi".
Kā ziņots, Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) kopīgā paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.
Tikmēr Ukrainas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko pieprasījis denonsēt līgumu par Krievijas Melnās jūras flotes atrašanos Krimā un izsludināt vispārēju mobilizāciju. Kļičko vērsies pie prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova ar prasību steidzami nosūtīt ANO lūgumu nekavējoties sasaukt ANO Drošības padomes sēdi sakarā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Krima ir Ukrainas autonomā republika. Krievijai Krimas pilsētā Sevastopolē ir jūras spēku bāze, un vienošanās par šo bāzi paredz, ka Krievijas personāls nedrīkst bez Ukrainas piekrišanas izvest savu militāro bruņojumu vai transportlīdzekļus ārpus bāzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
