Ministriju ierēdņu legāla vecuma pensionāru maldināšana sākas ar momentu, kopš nestrādājošiem vecuma pensionāriem viņu vecuma pensija, kuru tie nopelnījuši savos darba gados, tiek indeksēta no 2013. gada. Tas ir mūsu atskaites punkts notikumu hronikā.
Pensiju indeksēšana notiek sekojoši: pensija, kas bija zemāka par 2006. gada janvārī noteikto līmeni, proti, 165 latiem (235 eiro), tiek indeksēta ar mazu summu, nemainot neapliekamo pensijas minimumu.
Tādejādi – vecuma pensija, kas tiek indeksēta par summu 5 lati (7 eiro), ministriju ierēdņu aizliegtajā paņēmienā patiesībā samazinās par 24 % apmērā uzlikto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas nozīmē, ka no vecuma pensijas tiek paņemti 7 lati (10 eiro)!
Izmantojot to, ka kopš 2006. gada nav mainījies neapliekamais minimums pensijas saņēmējiem, faktiski notikusī indeksācija tiek nolīdzināta uz nulles līmeni. Vai šis nav labs aizliegtais paņēmiens ierēdņu centībā?
Tātad – indeksēšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa noņemšanas procedūrā 2013. un 2014. gadā vecuma pensionārs zaudēja daļu no savas iepriekš noteiktās pensijas!
Tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir nozīmīgas cilvēktiesības, taču Finanšu ministrijas ierēdņi joprojām nav izstrādājuši kritērijus minimālā sociālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, ignorējot Tiesībsarga atzinumu tādu noteikt.
Ja 2014. gada oktobrī notiks solītā vēl viena pensiju indeksācija, tad jau atkal būs atņemta daļa no pensijas – turklāt vēl lielāka daļa!
Kāpēc gan pensionāriem būtu jāpiekrīt tādai pensiju indeksācijai? Labāk no tās atteikties, lai saglabātu to pašu pensiju, ko iepriekš aprēķināja Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra!
Es neapšaubu to, ka nepieciešams iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no apmēros lielām pensijām. Taču, diemžēl, šobrīd tādas ir tikai nelielai pensionāru daļai. Ja netiks paaugstināts ar ienākuma nodokli neapliekamās pensijas līmenis, tad pēc jaunās indeksācijas ministrijas patiešām varēs lielīties ar to, ka tām ir papildu ienākumi no nodokļiem.
Bet, uz kā rēķina tas notiek? Vecuma pensionāri ar savu nelielo pensiju kļūs vēl trūcīgāki. Viņiem atliek un atliks mazāk naudas pārtikas un medikamentu iegādei. Turklāt tie vēl jāsalāgo ar komunālajiem rēķiniem un citiem ģimenes uzturēšanas izdevumiem.
Šis moments ir sāpīgāk izjūtams tad, ja vecuma pensionārs pašvaldības sociālajā dienestā tiek atzīts "maznodrošinātā statusā" - un viņam nepienākas mājokļa pabalsts.
Portālā "Delfi" lasot rakstu "Maznodrošinātā statusu piešķir vien 39 no 119 pašvaldībām", kļūst skumji par to, ka Labklājības ministrijas ierēdne Celmiņa uzskata, ka nav Latvijas pašvaldībās nav jēgas apzināt maznodrošināto skaitu!
Kāpēc tā? Vai tāpēc, ka valstī nav unificēts ienākumu līmenis? Kāpēc ministrijas un Saeima nerisina ar pensionāru situāciju saistītos jautājumus? Varbūt tāpēc, ka iedzīvotāju priekšlikumi situācijas uzlabošanai ierēdņu un deputātu ausis nesasniedz jau 8 gadus!?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
