Svētdien notikušajā protesta pasākumā pie Krievijas vēstniecības Rīgā aktīvisti pirmo reizi mēģinājuši apzināt, vai Latvijā ir cilvēki, kuri būtu gatavi praktiski ar savu darbu palīdzēt Ukrainai. Pusstundas laikā esot pieteikušies 20 cilvēki, otrdien raksta "Neatkarīgā".
Aktīvists Kristiāns Sotaks interesentiem ļāvis iepazīties ar pieteikuma tekstu: "Es, latviešu patriots un ukraiņu tautas draugs, ar šo paziņojumu brīvprātīgi piesakos un ar savu parakstu apliecinu, ka esmu gatavs doties uz Ukrainu palīdzēt tās tautai sargāt viņas brīvību jebkādā veidā, kādā es varu būt noderīgs palīgs pēc Ukrainas tautas likumīgās varas ieskatiem".
Aktīvists paskaidrojis, ka neplāno, ka latvieši varētu doties uz Ukrainu karot pret Krieviju, jo latvieši nedrīkst iejaukties divu citu valstu konfliktos, ja uz mums tas formāli neattiecas.
Taču palīdzība Ukrainai var tikt īstenota, brīvprātīgi dodoties pildīt dažādus aizmugures dienestus, strādājot par sanitāriem, tehniskajiem darbiniekiem un pildot citus pienākumus, kuros Ukrainai varētu būt personālsastāva trūkums gadījumā, ja visā valstī notiktu masveida mobilizācija. Humanitārais darbs civiliedzīvotāju labā ir vēl viens obligāts darbības virziens militāru konfliktu laikā.
"Pašlaik ir pieteikušies vairāki desmiti brīvprātīgo. Būtu bijis vairāk — pietrūka parakstu lapu, nebijām izdrukājuši un sakopējuši pietiekami daudzus eksemplārus, jo nebijām gatavojušies tādai atsaucībai," sacījis Sotaks un uzsvēris, ka brīvprātīgo apzināšana ir tikai sākusies un notiek nesaistīti ne ar vienu politisko partiju vai citām organizācijām.
"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien turpinājās militārā spriedze Ukrainā - Krievijas karavīri ir pārņēmuši vairumu Krimas pussalas militāri stratēģisko objektu, bet pasaulē turpinās politiski centieni novērst konfliktu un izdarīt spiedienu uz Krieviju.