Kukuļdošanā apsūdzētā un no amata atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča advokāti iesnieguši sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lai atceltu Rīgas apgabaltiesas lēmumu par drošības līdzekļa maiņu un Vaškeviča apcietināšanu, informēja advokāts Oskars Rode.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa gada sākumā Vaškevičam piemēroja apcietinājumu un vēlāk Augstākā tiesa šo lēmumu atstāja negrozītu.
Sūdzībā izklāstīti aizstāvju skatījumā pret Vaškeviču vērstie pārkāpumi, "kas līdz šim nekur nav bijuši pilnā mērā publiskoti". Vaškeviča puse uzskata, ka Latvijas tiesas lēmums par apcietināšanu pieņemts nelikumīgi, ignorējot Latvijas Kriminālprocesa likumu un Cilvēktiesību konvencijā paredzētās personiskās brīvības garantijas.
"Pret Vaškeviču teju astoņu gadu garumā ir vērsti neskaitāmi pārkāpumi, ko drīzāk varētu saukt par represijām. Tās sekojušas ik reizi, kad Vaškevičs ir vērsies pie tiesībsargājošām iestādēm. Piemēram, kad 2011.gadā ierēdnis informēja ģenerālprokuratūru, ka pret viņu plānota provokācija, tajā pašā dienā vakarā viņu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, piekāva un apcietinājuma laikā psiholoģiski ar draudiem ietekmēja," apgalvoja Rode. Pēc šīs aizturēšanas veiktie ārstu izmeklējumi apliecina, ka Vaškevičs fiziski ietekmēts.
"Jāatgādina, ka savulaik tieši pēc Vaškeviča iniciatīvas Valsts kontrole 2007.gadā devās revīzijā uz KNAB un konstatēja, ka iestādē nepastāv izņemto naudas līdzekļu uzskaite. Tas netika novērsts līdz pat 2008.gadam, kad nāca gaismā, ka no KNAB seifiem pazudusi nauda," KNAB kritizēja Rode. Sūdzībā arī apgalvots, ka kopš 2006.gada Vaškeviču ir izsekojuši un viņa sarunas noklausījies KNAB. Šajā laikā pret Vaškeviču divas reizes vērsti slepkavības mēģinājumi. Pirmo reizi 2006.gadā, kad aizdedzināja viņa mašīnu, un otro reizi 2007.gadā, kad auto uzspridzināja turpat pie Muitas Kriminālpārvaldes.
Vaškeviča pusei esot aizdomas, ka pretdarbības no specdienestu puses sākusies, kad Vaškevičs nav pakļāvies KNAB spiedienam par liecību sniegšanu. "Savulaik Vaškevičs, neizprotot, par ko īsti ir runa un kam tas ir nepieciešams, atteicās no Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna nelikumīgā piedāvājuma nodrošināt "jumta pakalpojumus". Tikai vēlāk viņš saprata, ka runa ir par manu biznesu," drošības iestāžu kritiku turpināja Vaškeviča sieva Ināra Vilkaste.
"Latvijas tiesībsargājošo instanču un specdienestu pārkāpumi" pret Vaškeviču apkopoti vairāk nekā 30 punktos un iesniegti ECT. Gan Vaškevičs, gan viņa advokāti uzskata, ka pašlaik notiekošais esot pret viņu vērsta "apzināta noziedzīga un politiskā vajāšana gan iepriekš minēto iemeslu, gan specdienestu un noziedznieku īstenotās izspiešanas dēļ".
Jau vēstīts, ka Vaškevičs kopš 2009.gada ir iesaistīts trīs procesos.
Vaškevičs tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kā uzskata apsūdzība, laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latus, šā gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latus, un 30.janvārī viņš nodevis naudu 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latus. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu.
Kukuļdošanas lietā KNAB aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devies uz Austriju, kur, pēc Vaškeviča advokātes Jeļenas Kvjatkovskas teiktā, spēji pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, tādēļ bijusi nepieciešama akūta operācija un pēc tam ārstēšanās.
Tikmēr Latvijā tika nolemts mainīt Vaškeviča drošības līdzekli un apcietināt viņu, izsludinot Vaškeviču starptautiskajā meklēšanā. Pēc Eiropas aizturēšanas ordera izvērtēšanas Vaškevičs Austrijā tika pārvietots no vienas slimnīcas uz citu, kur viņam piemērota apsardze.