Politologs: SC būtu jājautā, vai viņi domā saglabāt vienošanos ar Putina partiju  (30)

It īpaši tas būtu jautājams kontekstā ar Krievijas nenogurstošajiem mēģinājumiem Ukrainas konfliktu noreducēt tikai uz ukraiņu un krievu konfliktu, kas, pēc politologa domām, nav īsti pamatoti. "Uz šo jautājumu SC būtu jāsniedz skaidra atbilde," sacīja Rozenvalds.

Vaicāts par iespējamo SC popularitātes kritumu, politologs norādīja, ka šobrīd to ir grūti prognozēt. Taču, ja SC šādā veidā saredz iespēju vairāk piesaistīt krievu elektorātu, tad tas noteikti nav labākais veids. Turklāt tādā veidā apvienība zaudētu daļu latviešu elektorāta, norādīja Rozenvalds.

"Ja runa ir par nepieciešamību saglabāt kritisku skatījumu pret notikumiem Ukrainā attiecību starp Maidanu un pie varas esošo bijušo opozīciju kontekstā, tad tādā gadījumā zināmu norobežošanos var saprast. Attiecības starp abām pusēm nav tik viennozīmīgas, un spiediens jeb "deķīša vilkšana" uz vienu vai otru pusi joprojām turpinās," norādīja Rozenvalds.

Patlaban visā pasaulē tiek pasusts nosodījums Krievijas rīcībai. Pēc politologa teiktā, tuvākajā laikā izsvērta pozīcija izkristalizēsies arī Rietumu pasaulē, proti, Eiropas Savienībā (ES). Līdz šim ES pret notikumiem Ukrainā skatījums bijis visai nevienāds, piemēram, Vācijas nostādne bijusi stipri atšķirīga no Polijas, Baltijas valstu un ASV skatījuma, sacīja Rozenvalds.

Vienlaicīgi viņš norādīja -, ja brīdī, kad šī pozīcija būs noformulēta, SC "turpinās lavierēšanu", tas būs pamats ļoti kritiskai attieksmei pret šo politisko spēku.

LETA jau ziņoja, ka SC ietilpstošā partija "Saskaņa" neuzskata, ka Krievija ir vienīgā vainīgā, kas pelnījusi pasludināšanu par "noziedznieku numur viens" un vienīgo atbildīgo par notikumiem Ukrainā.

Vienlaikus "Saskaņa" iestājas kategoriski pret jebkuru vardarbības pielietošanu Ukrainā no jebkuras puses. Partijas valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsvēra: "Runājot, ka vardarbība, karadarbība un citi paņēmieni nav pieņemami no jebkādas puses, protams, mēs domājam arī Krieviju."

Urbanovičs piebilda, ka valdošās koalīcijas politiķi savā paziņojumā, kuru rīt skatīs Saeimas ārkārtas sēdē, sagatavojuši pārāk asu tieši Krievijas vainas nosodīšanu, savukārt "Saskaņa" uzskata, ka jāmeklē dialogs un jārisina problēmas dialoga ceļā.

Jau ziņots, ka nemieri Ukrainā sākās pagājušā gada novembrī, kad Ukrainas valdība pieņēma lēmumu apturēt sagatavošanās darbus ES un Ukrainas Asociācijas līguma parakstīšanai. Savukārt februāra vidū notika situācijas saasināšanās, kas izraisīja jaunu vardarbības vilni, un tiesībsargājošo iestāžu un protestētāju sadursmju rezultātā bojā gāja vairāki desmiti cilvēku, bet vēl vairāki simti tika ievainoti.

Pēc nemieriem Kijevā Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.