4319197 (1)
Foto: PantherMedia/Scanpix
Biedrība "Apvienība pret nacismu" vērsīsies tiesā, lai apstrīdētu Rīgas domes aizliegumu 16.martā piketa laikā izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas, informē biedrībā.

Biedrības pārstāvis Jānis Kuzins vienlaikus norādīja, ka apvienība gatavojas 16.martā rīkot "dziesmu svētkus" - tikšot savākti vairāki kori un skaļi dziedātas dziesmas.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu komisija šodien nolēma atļaut visus 16.martā pieteiktos pasākumus, nosakot, ka pretēju viedokļu paudējiem būs liegts izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas.

Biedrībai "Apvienība pret nacismu", kas 16.martā no plkst.10 līdz 13 iecerējusi tiešā Brīvības pieminekļa tuvumā piketēt "pret "Waffen SS" veterānu glorifikāciju Latvijā", nāksies mainīt pulcēšanās vietu - pasākumam atvēlēta teritorija Brīvības laukuma Bastejkalna pusē no pilsētas kanāla līdz Aspazijas bulvārim. Biedrība piekritusi mainīt pasākuma norises vietu, taču pret liegumu izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas vērsīsies tiesā.

Kopumā 16.martā plānoti četri pasākumi - biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pēc dievkalpojuma Doma baznīcā no plkst.11 līdz 13 dosies gājienā cauri Vecrīgai, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.

"Daugavas Vanagiem" pievienosies arī biedrība "Gustava Celmiņa centrs", kas atsaukusi savu atsevišķi pieteikto pasākumu pie "Laimas" pulksteņa.

Vienlaikus Valērijs Oščenkovs Doma laukumā no plkst.10 līdz 13 gatavojas rīkot piketu "pret "Waffen SS" veterānu glorifikāciju Latvijā". Arī šajā gadījumā piketētājiem būs liegts izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas. Radzēvičam par šādu pozīciju izdevies panākt vienošanos, norādot, ka Doma laukumā atrodas gan baznīca, kurā svētdien notiks dievkalpojums, gan Latvijas Radio ēka, kuras darbu trokšņi var apgrūtināt.

Biedrība "Paspēlēsimies" jau no plkst.6 līdz 13 Brīvības pieminekļa apkaimē, ieskaitot piemineklim pieguļošo zaļo zonu Bastejkalnā un operas skvēra pusē, plāno izvērst informatīvu sanāksmi, lai atgādinātu par 1944.gada 16.martā notikušajām latviešu leģionāru kaujām. Pasākums pieteikts plašā teritorijā, taču iesniegumā Rīgas domei norādīts, ka tajā varētu piedalīties aptuveni 10 cilvēku.

Radzēvičs norādīja, ka viedokļu sadursmes, visticamāk, 16.martā būs, jo cilvēktiesības uz vārda brīvību paredz, ka pretēja viedokļa paudēji drīkst pulcēties viens otra redzamības un dzirdamības rādiusā.

"Viedokļu sadursmes būs, bet mūsu uzdevums ir nepieļaut fiziskas sadursmes, tāpēc pasākumus pēc iespējas nodalīsim telpā," norādīja Radzēvičs.

Jau ziņots, ka pērn pašvaldība pasākumu organizēšanu neierobežoja, līdz ar to Brīvības pieminekļa laukumā notika trokšņaina viedokļu apmaiņa. Brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku un sirēnu skaņas. Biedrība "Apvienība pret nacismu" bija uzstādījusi skaļruņus, kas atskaņoja skaļu padomju laiku mūziku krievu valodā un uzrunas.

Leģionāru atceres dienas dalībnieki kritizēja Rīgas domi, kura pieļāvusi, ka vienā vietā vienlaicīgi pieļauti pasākumi ar pretēju viedokļu paušanu, tādējādi veicinot konfrontācijas. Nacionālā apvienība savukārt pieprasīja iekšlietu ministra Kozlovska demisiju, norādot, ka policijas rīcība, "pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties". Vēlāk demisijas pieprasījums gan tika atsaukts.

Pēc šiem incidentiem pie Brīvības pieminekļa Saeimas deputāti pērn novembrī pieņēma grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas policistiem nosaka plašākas pilnvaras pasākumu laikā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.

Ja pasākums noteiktajā laikā traucēs citus iepriekš pieteiktus pasākumus, radīs būtiskus šķēršļus transportam vai gājējiem vai apdraudēs citu cilvēku tiesības un drošību, policisti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai varēs noteikt ierobežojumus pasākumam neatkarīgi no pašvaldības lēmuma.

Likums arī papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka, ka pašvaldība varēs aizliegt pasākuma norisi, ja tiks secināts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nebūs iespējams novērst, nosakot pasākumam ierobežojumus.

Likumā noteikts, ka sapulcē izmantotajām skaņas iekārtām jābūt pieteiktām vienlaikus ar pasākumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!