"Es esmu audzināts cīnīties līdz galam un taisnības uzvarai. Mans padarītais darbs ir Latvijas cilvēku interesēs. Ārkārtas situācijās vienmēr ir jāpārkāpj kāds likums vai instrukcija. Es saviem darbiniekiem vienmēr mācu strādāt svešu labā tā, kā viņi vēlētos, lai strādā viņiem," šodien preses konferencē emocionāls savos komentāros bija Šics.
Viņš sacīja, ka neizjūt ne mazāko vainas sajūtu saistībā ar vēl nepārbaudītas informācijas nodošanu par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem. Šī informācija ietvēra arī ziņas par izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem.
Šics skaidroja, ka nodevis informāciju diviem avotiem - Rīgas domes Labklājības departamentam, jo tam tā bija nepieciešama, lai lemtu par traģēdijā iesaistītajiem nepieciešamo palīdzību, kā arī sabiedriskā labuma organizācijai "Nekropole", lai tā salīdzinātu savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informētu sabiedrību par bojāgājušajiem.
Šics apgalvoja, ka informācija par cietušajiem netika publicēta - tikai par bojāgājušajiem. Viņš arī noliedza, ka būtu nopludinājis informāciju par traģēdiju masu medijiem. Viņaprāt, vēl pirms viņš nodeva datus Rīgas domei un "Nekropolei", kāds cits dienesta darbinieks to sniedza medijiem.
"Es nekad nebiju gaidījis, ka šāda godprātīga un profesionāla rīcība var būt par iemeslu atstādināšanai no darba," viņš pauda.
Komentējot NMPD veiktā iekšējā audita rezultātus, Šics teica, ka secinātajā ir daudz nepatiesību, falsificējumu un pieņēmumu. "Neatraduši iemeslu, par ko mani atstādināt, meklēja citu," viņš izteicās.
Jau vēstīts, ka NMPD ir noslēdzis dienesta pārbaudi par vēl nepārbaudītas informācijas noplūdi saistībā ar Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem, kā arī vēl neatpazītiem bojāgājušajiem. Pamatojoties uz pārbaudes atzinumu, kā arī iekšējā audita laikā konstatēto, pieņemts lēmums izbeigt darba tiesiskās attiecības ar Šicu, informēja NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.
Šics pagaidām turpinās pildīt NMPD direktora vietnieka pienākumus, jo viņa atlaišana ir jāsaskaņo ar Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību.
Dienesta pārbaudē par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušo pacientu un neatpazītu bojāgājušo datu nodošanu trešajām pusēm NMPD komisija konstatējusi, ka Šics no sava darba e-pasta vairākkārt trešajām pusēm nosūtījis dienesta iekšējai lietošanai un darba vajadzībām veidotu informāciju. Tostarp bijuši arī slimnīcās nogādāto pacientu vārdi, uzvārdi, personas kodi, diagnozes un hospitalizācijas vietas. Tā ir informācija, ko aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums un Pacientu tiesību likums.
Komisija arī secinājusi, ka Šics ir maldinājis sabiedrību, sākotnēji masu medijos noliedzot informāciju, ka trešajām pusēm būtu nodevis sensitīvus datus - informāciju par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušiem pacientiem.
Tāpat komisija atzinusi, ka nav tiesiski pamatota minētās informācijas nodošana trešajām pusēm, kuru profesionālā darbība nav saistīta ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās vai kuras nav pilnvarotas valsts un pašvaldību institūciju vārdā pieprasīt un apstrādāt fizisko personu datus.
Arī iekšējā auditā, kas veikts, lai izvērtētu NMPD darbu Zolitūdes traģēdijas laikā, konstatēti nozīmīgi pārkāpumi Šica amata pienākumu izpildē. NMPD cita starpā veica iekšējo auditu par katastrofu medicīnas plānošanu un valsts medicīnisko resursu un rezervju uzturēšanu.
Kā skaidro Bukša, audita laikā konstatēti nozīmīgi pārkāpumi Šica amata pienākumu izpildē, kas būtiski ietekmē visa NMPD gatavību un rīcību ārkārtas situācijās, tostarp nepilnīgi veikti amata pienākumi saistībā ar slepenības režīma nodrošināšanu darbā ar valsts noslēpuma objektiem un NATO un Eiropas Savienības (ES) klasificēto informāciju. Šics esot sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar speciālajām atļaujām darbam ar NATO un ES klasificēto informāciju. Tāpat divu gadu laikā vairākkārt pārcelti termiņi, nespējot izstrādāt plānotās procedūras un algoritmus NMPD rīcībai ārkārtas situāciju draudu gadījumos un ārkārtas situācijās, kā arī pieļauti citi pārkāpumi.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.